Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Būs jāatgriežas pie sarunas par eiro

«Tas ir neliels solis eirozonai, bet liels - Igaunijai,» turot rokā pirmās igauņu eiro banknotes, 2010. gada 31. decembra naktī sacīja Igaunijas premjers Andruss Ansips. Kļūstot par pirmo bijušās PSRS valsti, kas ievieš eiro, Igaunija, protams, nevarēja paredzēt, ka jau pēc pusotra gada papildus Grieķijas un Īrijas parādu problēmai tai būs jāsaskaras arī ar Spānijas un Itālijas parādu jautājumu un kārtējās vēlēšanas Grieķijā vairs nebūs jautājums par politiķu nomaiņu, bet, kā nupat izteicās Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, «par Grieķijas nākotni Eiropā un eirozonā» (LETA).

Latvija rindā uz eiro ir stāvējusi kopš pievienošanās ES 2004. gadā, un, tuvojoties € stundai Latvijā (01.01.2014.), minētie notikumi Dienvideiropā krietni atvēsina eirooptimistu prātus - maija sākumā Latvijā eiro ieviešanu atbalstīja tikai 15% cilvēku (SKDS aptauja), kas ir zemākais atbalsta līmenis kopš 2004. gada.

Pieaug skepse

Diskusijā par un pret eiro ieviešanu Latvijā ilgus gadus bijis tikai viens redzams un no politiskās konjunktūras neatkarīgs oponents - ekonomists Jānis Ošlejs, kurš savās esejās Rīgas Laikā, izteikumos dienas presē, TV un internetā centies argumentēt, ka trūcīga valsts no eirozonas nebūs ieguvēja un ka bez centralizētas budžetu pārraudzības/disciplīnas eirozonas valstīs vienas valūtas projektam nav nākotnes. Vairāki citi ekonomisti (galvenokārt tie strādā lielajās komercbankās), kā arī Latvijas Banka un valdība (premjera un finanšu ministra personā) bijuši eiro atbalstītāji, koncentrējot savus argumentus uz zemākām izmaksām par parāda apkalpošanu, investīciju piesaisti u. c. Šogad situācija ir mainījusies - premjera Valda Dombrovska grāmatas Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi prezentācijas pasākumā Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis aicināja vēlreiz nopietni domāt par Latvijas guvumiem no eirozonas, uz plašāku diskusiju par šo jautājumu aicināja arī ekonomists Ģirts Rungainis, Tirgotāju asociācijas prezidents Heinrihs Danusēvičs, un vairs ne visu lielo komercbanku ekonomisti ir gatavi paust nešaubīgi pozitīvu viedokli par eiro nepieciešamību Latvijai.

«Diskusija par to nenotiek, faktiski pret eiro ir tikai daži disidenti un tie, kuri šaubās, nav tik negatīvi noskaņoti, lai paceltu balsis pret,» uzskata Ģ. Rungainis. Viņaprāt, tabu diskusijai par nacionālo valūtu kā instrumentu ekonomikas attīstībai var tikt noņemts tikai tad, ja Latvija eiro ieviešanas kritēriju nespēs izpildīt (faktiski, tas būs saprotams šā gada nogalē) vai no eirozonas izstāsies, piemēram, Grieķija, un Eiropa varēs vērot pirmā posteiro eksperimenta sekas.

Viens no V. Dombrovska realizētās ekonomiskās politikas kritiķiem - ar Saskaņas centru saistītais ekonomists Armands Strazds (kustība Atjaunotā Latvija) - domā - ja valdība stūrgalvīgi turpinās neieklausīties sabiedrības viedoklī, «visticamāk, lieta nonāks līdz referendumam». Komentējot ļoti zemo iedzīvotāju atbalstu eiro ieviešanai, Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā, uzsver, ka, analizējot dažādas aptaujas, redzama ievērojama atšķirība starp iedzīvotāju viedokli un uzņēmēju domām. «Visās iedzīvotāju aptaujās atbalsts eiro ir ļoti zems. Savukārt, ja papēta uzņēmēju - darba devēju - viedokli, lielākā daļa atbalsta eiro ieviešanu.» Iedzīvotāji, viņaprāt, viedokli lielā mērā balsta publiskajās ziņās, kas pārsvarā ir negatīvas (Grieķijas nedienas, bažas par eirozonas nākotni utt.), bet uzņēmēji, kam ir vairāk praktiskas pieredzes, reāli darbojoties ārpus Latvijas robežām, ir noskaņoti pozitīvāk.

Kampaņa - nākamgad

Latvijā par eiro ieviešanas gaitu ir atbildīga īpaša komiteja (Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākā līmeņa amatpersonas), kuras padotībā ir piecas darba grupas konkrētu uzdevumu izpildei. Procesu koordinē eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. Viņa norāda, ka sabiedrības informēšana par eiro jau aktīvi notiek, piemēram, pašlaik par eiro ieviešanas ieguvumiem tiek informētas pašvaldības. Minētajās eiro projekta darba grupās ir pārstāvētas gan finanšu, gan nefinanšu sektoru asociācijas, valsts iestādes, pašvaldību pārstāvības asociācijas. Par pāreju uz eiro tikšot runāts arī rudenī gaidāmajā Baltijas finanšu forumā, aktīvākā informatīvā kampaņa notikšot nākamgad. FM skaidro, ka par komunikācijai paredzētajiem 1,4 miljoniem latu šajā un nākamajā gadā notiks sabiedrības aptaujas, taps informatīvie materiāli medijos, notiks mācības un semināri, tiks veidota īpaša informatīvā kampaņa Godīgs eiro ieviesējs, taps arī īpašs informācijas un sūdzību centrs.

Ņemot vērā valdības skaidri pausto atbalstu eiro ieviešanai, visas minētās aktivitātes ir vērstas uz informēšanu par pāreju uz eiro, nevis par to, vai Latvijai tas patlaban ir vajadzīgs. Tomēr sabiedrība un uzņēmēji gribētu plašāku diskusiju. «Viens no globāliem jautājumiem, kas interesē lielu daļu sabiedrības, ir eirozonas eksistences loģika un turpmākās pastāvēšanas izredzes dažādos veidolos,» saka J. Gulbis. Koalīcijā esošās Reformu partijas (RP) ekonomists, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis domā, ka ir atlicis ļoti maz, lai Latvija patiešām spētu ieviest eiro, un «ja valstij ir ticība fiksētam valūtas kursam, turēt nacionālo valūtu īsti nav jēgas». Tātad virzība uz eiro bauda nozīmīgāko koalīcijas partneru - premjera un finanšu ministra pārstāvētās Vienotības un RP - nedalītu atbalstu, un plašas diskusijas par jautājumu «vai vajag?», visticamāk, Latvijā vairs nebūs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kaimiņi šaubās

Čehijas premjerministrs Petrs Nečass 9. maijā paziņoja, ka Čehija eirozonai nepievienosies viņa valdīšanas laikā (līdz 2014. g.), bet tuvākajos astoņos desmit gados tas tomēr varētu notikt, vēsta LETA. Čehijas finanšu ministrs Miroslavs Kalouseks norādīja, ka, iestājoties ES, Čehija solījusi pievienoties eirozonai nevilcinoties, bet nekāda saistoša vienošanās šajā jautājumā nav noslēgta.

Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un patlaban nav izvirzījusi konkrētus plānus vai datumu, kad iestāties eirozonā, maija sākumā sacīja Polijas finanšu ministra vietnieks Dominiks Radzivils. Viņš norādījis, ka eiro ieviešana ir «gadu jautājums» un ka 2020. gadā Polija vēl varētu būt ārpus eirozonas, ziņo LETA. «Nevar pievienoties klubam, nezinot tā likumus. Un likumi patlaban tiek mainīti.»

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite gada sākumā izteicās, ka ir maza ticamība valstij pievienoties eirozonai 2014. gadā. Savukārt Lietuvas premjers Andrus Kubiļus prognozē, ka Lietuva Māstrihtas līguma kritērijus tomēr varētu sasniegt līdz šā gada beigām, tādējādi radot iespēju valstij pieteikties eiro ieviešanai no 2014. gada, ziņo LETA.

Kā tas notiks

2013. aprīlis - Latvija vēršas ar lūgumu Eiropas Komisijā (EK) uzņemt to eirozonā.
2013. aprīlis - EK un Eiropas Centrālā banka sagatavo Konverģences ziņojumu par Latviju.
2013. jūnijs - ECOFIN (ministru līmenis) rekomendē - aicina Latviju pievienoties eirozonai.
2013. jūnijs - Eiropas Padome pieņem politisko lēmumu aicināt Latviju eirozonā.
2013. jūlijs - ECOFIN gala lēmums uzaicināt Latviju eirozonā + tiek noteikts valūtas kurss.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?