Pievienošanās ES energosistēmai un saistītā atvienošanās no Krievijas un NVS valstu energosistēmas nedos tūlītējus ekonomiskus ieguvumus Baltijas valstīm, tomēr tā būtiski var stiprināt reģiona energoapgādes drošību, mazināt daudzu ekspertu un iedzīvotāju skatījumā nepieņemami lielo atkarību no Krievijas energoresursiem un arī dot ieguldījumu energoresursu tirgus attīstībā, ļauj secināt speciālistu teiktais par aptuveni trīs miljardus eiro vērto projektu.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena Dienai norāda, ka viens no šī projekta dzinējspēkiem ir ES plānošanas dokumenti. Tā sauktā ES Trešā enerģijas pakete par vienu no ES enerģētikas attīstības mērķiem izvirza labi funkcionējoša iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidi, nodrošinot integrētu elektroenerģijas tīklu un starpsavienojumus visā ES. Savukārt Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmuma Enefit Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers atzīst, ka šobrīd ir skaidri šī projekta mērķi no Eiropas enerģētikas politikas viedokļa, bet tā ekonomiskie aspekti būs pilnībā saprotami vienīgi šī gada rudenī, kad noslēgsies elektropārvades sistēmas operatoru veiktie pētījumi.
Jāveic modernizācija
A/s Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Arnis Staltmanis, pēc kura aplēsēm projekta izmaksas visām Baltijas valstīm varētu būt līdz trim miljardiem eiro, Dienai skaidro, ka galvenās izmaksas veido esošās elektropārvades sistēmas pārbūve un elektrostaciju modernizācija.
Daļa no šīm investīcijām jau paredzēta esošajā Eiropas Kopienas pārvades sistēmu desmit gadu attīstības plānā neatkarīgi no sinhronizācijas projekta, jo jau tagad nepieciešams investēt Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū.
A. Staltmanis norāda, ka, lai Baltijas valstis spētu sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, tām jāpārbūvē esošie starpvalstu savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju. «Pieļaujams, ka, visticamāk, elektropārvades saites ar Krieviju un Baltkrieviju tiks saglabātas un nodrošinās pārrobežu tirdzniecību, bet strādās asinhroni. Tāpēc attiecīgajām pārvades līnijām piesaistītajās apakšstacijās būs nepieciešams uzstādīt iekārtas, kas energosistēmās izmantoto maiņstrāvu pārveidos līdzstrāvā - līdzīgi jau šobrīd strādājošajam Estlink kabelim,» prognozē enerģētiķis.
Papildus tam jāveic apjomīgi modernizācijas darbi elektrostacijās, uzstādot tajās aprīkojumu, kas ļauj precīzāk regulēt elektroenerģijas frekvenci, skaidro A. Staltmanis un norāda, ka Baltijas valstīs un kaimiņvalstu energosistēmā vēl no padomju laikiem mūsu kontinentam raksturīgā 50 hercu energosistēmas frekvence tiek regulēta centralizēti, ar Volgas-Kamas hidroelektrostaciju kaskādes palīdzību, savukārt apmaiņu ar nepieciešamajām jaudām nodrošina lielas jaudas starpvalstu savienojumi. Savukārt Eiropas energosistēmā frekvences regulēšana notiek atšķirīgi, respektīvi, tajā piedalās faktiski visas elektrostacijas.
Kaļiņingradu neizolēs
Par vienu no politiski jutīgajiem jautājumiem projektā pamatoti tiek uzskatīts fakts, ka Baltijas valstu energosistēmas cieši saistītas ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām vienotā lokveida sistēmā, turklāt Krievijas Kaļiņingradas apgabals pilnībā izolēts no pārējās Krievijas teritorijas.
Lietuvas augstsprieguma pārvades sistēmas operatora Litgrid prezentācijās tiek uzsvērts, ka Kaļiņingradas apgabals kļūs par izolētu salu. Savukārt A. Staltmanis šādu iespēju apšauba: «Ņemot vērā kopējo ES un Krievijas attiecību kontekstu, šādam risinājumam īpaši neticu, jo jārēķinās, ka izolācijas gadījumā Kaļiņingradas apgabalā būs grūti saglabāt energoapgādes stabilitāti.»
Gan riski, gan ieguvumi
No tehniskā viedokļa desinhronizācija ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu un sinhrona darbība ar Eiropas energosistēmām dod gan dažādas priekšrocības, gan arī slēpj sevī riskus, uzsver A. Staltmanis.
Pēc viņa teiktā, par ieguvumiem var uzskatīt to, ka Baltijas energosistēmu vairs neietekmēs satricinājumi Krievijas un Baltkrievijas energosistēmās - piemēram, lielu elektrostaciju vai elektropārvades līniju atslēgumi, turklāt Baltijas valstu pārvades tīkls tiktu atslogots no Krievijas tranzīta plūsmām, ar kurām tā, piemēram, pārvada elektroenerģiju no valsts ziemeļu reģioniem uz dienvidu reģioniem. Šīs plūsmas atsevišķos gadījumos var aizņemt aptuveni pusi no Baltijas valstu starpsavienojumu pārvades jaudām, tāpēc pēc desinhronizācijas Baltijas valstīm būs pieejamas lielākas jaudas savstarpējai tirdzniecībai.
Savukārt kā nozīmīgāko riska aspektu projektā A. Staltmanis saredz iespējamo sistēmas stabilitātes mazinājumu gadījumos, ja Baltijas reģionā atslēdzas kāda no lielākajām ģenerējošajām vienībām, jo pieejamo rezerves jaudu apjoms ir ierobežots. Īpaši tas aktualizēsies tad, ja tiks uzbūvēta Visaginas atomelektrostacija (AES) vai Baltijas AES Kaļiņingradā, t. i., potenciālo investīciju apjoms ir tieši atkarīgs no tā, vai Baltijas reģionā būs kāda ģenerētājvienība, lielāka par 700MW, atzīst A. Staltmanis.
Ne mazāk aktuāls būs arī izmaksu jautājums, kuru vismaz daļēji uz saviem pleciem nāksies iznest patērētājiem, norāda enerģētikas eksperts. Viņš gan pieļauj iespēju, ka daļai no projekta izmaksām varētu piesaistīt ES finansējumu, jo Eiropas Komisija izprot nepieciešamību likvidēt tā sauktās enerģētiskās salas ES ietvaros. Tomēr jārēķinās ar to, ka vēl joprojām nav zināma Krievijas nostāja desinhronizācijas gadījumā, aicina ņemt vērā a/s Augstsprieguma tīkls valdes loceklis.