Sadarbības prasmes ir vienas no būtiskākajām dzīvesprasmēm, gatavojot audzēkņus dzīvesdarbībai. Humānistiskās mijiedarbības galvenā atziņa ir palīdzēt audzēknim attīstīties, kas ir viena no galvenajām dzīvesdarbības komponentēm. Tā virzīta, lai attīstītu iniciatīvu, paškontroli, pašnovērtējumu. Sekmīga skolēnu sociālo prasmju veidošanās notiek skolēnu un pieaugušo mijdarbībā socializācijas procesā: savstarpēji uztverot, vērtējot un ietekmējoties, kas ir atdarināšanas pamats un akcentē skolotāja parauga nozīmi skolā. Procesā, kurā persona apgūst sabiedrības kultūru, sociālās normas, pieredzi, zināšanas, tradīcijas, vērtības, uzvedības un izturēšanās prasmes, lai vieglāk iekļautos, atrastu savu vietu un spētu pilnvērtīgi dzīvot noteiktā sabiedriskā vidē, vienlaikus attīstot arī savas individuālās dotības, garīgo būtību.
Īpaši jāpievērš uzmanība uzņēmības veidošanai kā nozīmīgai dzīvesprasmju komponentei. Uzņēmību varam skaidrot kā pozitīvu rakstura īpašību. Tā izpaužas kā spēja aktīvi, mērķtiecīgi iesaistīties darbībā, mērķa sasniegšanā. Uzņēmība nepieciešama sekmīgai cilvēka darbībai visā mūža gaitā jebkurā dzīves sfērā. Uzņēmību raksturo personas lietišķums, attapība, jaunrades spējas, enerģiskums, iniciatīva, atbildība, nebaidīšanās saprātīgi riskēt. Veidot uzņēmīgu cilvēku skolā nozīmē rosināt skolēnus uzņemties iniciatīvu, darboties pēc plāna un organizēti, izvērtēt savas darbības rezultātus. Mācīt būt uzņēmīgam nozīmē mācīt būt gataviem pārmaiņām.
Mūsdienīgu šodienas skolu raksturo pārmaiņas. Izglītībai ir morāls mērķis, kas var ietekmēt skolēnu dzīvi neatkarīgi no viņu iepriekšējās pieredzes un izcelšanās, kā arī sekmēt tādu pilsoņu audzināšanu, kuri var dzīvot un ražīgi darboties aizvien sarežģītākas sabiedrības apstākļos. Lai mērķus īstenotu, skolotāji ir nepārtrauktos meklējumos. Tos var veikt tādi cilvēki, kas paši gatavi mainīties. Mērķtiecīgā pārmaiņu procesā skolas vadībai jārada apstākļi pedagogu iekšējā potenciāla izpausmēm, veidojot katra vajadzību pēc pašrealizācijas. Skolotāji kā skolēnu autoritātes, izprotot savas izjūtas, neatmetīs cerības un piedalīsies kopīgā attīstības procesā. Skola darbojas kā vienota komanda vienam mērķim - dzīvesdarbībai sagatavots jaunietis konkurences sabiedrībā. Taču sagatavot jaunieti kvalitatīvai dzīvesdarbībai XXI gadsimta sabiedrībā ir komplicēti, un šie uzdevumi īstenojami vienotā mērķu izpratnē un sadarbībā.
*Dr. paed., asoc. prof. RPIVA