Radošajās izpausmēs un hobijos I. Apse-Apsīte bija pašpietiekama. «Man bija tik daudz ko darīt un iesākt pašai, ka radošie pulciņi pavisam nešķita interesanti. Klupšanas akmens bija matemātika, kuru neviens man nespēja paskaidrot tā, lai pazustu bailes un parādītos interese. Bet, kad vecāki mani sāka vest uz privātstundām pie ģimenes drauga, matemātikas profesora Artūra Sikas uz viņa Carnikavas dzīvoklīti, pēkšņi riebīgajai matemātikai parādījās patiesā garša,» viņa atminas.
Cilvēks ir viņa talanti - uzskata I. Apse-Apsīte. «Viņa patiesais, skaistais pamats, kam klāt «plusojas» dzīvē satiktie cilvēki. Piemēram, matemātika pati par sevi var noderēt kā prāta treniņš, vispārējs pamats, bet visu izšķir cilvēks vai cilvēki, kuri jums matemātiku «parāda». Tikai cilvēks var palīdzēt audzēt vai nokaut talantu, palīdzēt mazajam izprast sevi un pasauli.»
«Ja skolā satiec kaut pāris «savējo» cilvēku - vienalga, draugu vai skolotāju, kuri palīdz tev atklāt savus talantus, tad var teikt, ka skola ietekmē to, vai jutīsies piepildīts turpmākajā dzīvē. Būtu es gājusi tikai vienā skolā, nekad nesatiktu cilvēkus, kuri spēj ieraudzīt mani no citas puses un atklāt talantus. Skola ir tikai daļa no lielās puzles. Man tie ir satiktie cilvēki,» saka I. Apse-Apsīte.