Brīdī, kad Latvija iestājās NATO, mēs ieguvām augstāko teorētiski iespējamo drošību - mēs atrodamies zem kodollietussarga. Mūs sargā atomieroči, jo NATO līguma 5. paragrāfs paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām. Vai mums ir jābaidās?
NATO nav tikai politisks līgums, NATO ir militāra drošības struktūra. Pasaulē nav lielāka militārā spēka par to, kas ir NATO valstu rīcībā. No šāda viedokļa Latvijas politikā raksturīgās bažas, bailes un frustrācijas varētu salīdzināt ar bērnu bailēm no tumsas. Būdama uzticama, darbīga NATO biedre, Latvija, par niekiem neuztraucoties, varētu īstenot īsti pašpārliecinātu un drosmīgu iekšējo, ārējo un, galvenais, ekonomisko politiku Latvijas tautas interesēs. Tomēr Latvijas politikā tās pastāv, paralizē, izēd no iekšas un atņem spēku - tās ir bailes.
Cik mūsu bailes ir reālas? Kamēr pastāv esošā drošības sistēma, esošā drošības arhitektūra, vismaz tieša militāra iebrukuma draudiem Latvijas teritorijā būtu jābūt vērtējamiem ar varbūtību, kas tuvojas nullei. Aļaskas štats ASV bija drošībā pat tad, kad pārdesmit kilometru tālajā Čukotkas teritorijā valdīja ģeopolitiskais ienaidnieks PSRS un turpat blakus bija izvietoti komunistiskās partijas vadīti bruņotie spēki. Ja mēs uztveram NATO drošības sistēmu tā, kā mums tā būtu jāuztver, proti, kā drošticamu sargu, mums nebūtu jāuztraucas par kāda politiķa personīgo viedokli vai vēlēšanu iznākumu kaimiņvalstī.
Tomēr straujie procesi, kas ir saistīti ar pasaules finanšu krīzes izplatību un tās iespējamajām sekām ģeopolitiskajā līmenī, palielina nedrošību. Mēs ne vienmēr spējam izsekot pārmaiņu ātrumam, mēs neesam lielās politikas veidotāji, drīzāk patērētāji. Cik stabils šodien ir viss, ko mēs pazinām pirms tam un pazīstam šodien?
Vispirms analītiķis, bijušais CIP darbinieks Pols Goubls, bet tagad jau īsts ārpolitikas smagsvars, vairāku ASV prezidentu padomnieks Zbigņevs Bžezinskis dod mums nepatīkamus signālus. Viņi izsakās tā, it kā Latvija nebūtu NATO dalībvalsts vai NATO pastāvētu divu līmeņu dalībvalstis. Pērn, sveicot Baltijas valstis neatkarības 20 gados, Pols Goubls salīdzināja mūs ar Gruziju, salīdzināja tā, it kā mēs nebūtu NATO. Tomēr tas bija netieši, vēstījuma noskaņā, sak, saprotiet paši. Savukārt Bžezinskis nesenajā Foreign Policy rakstā jau ir pavisam tiešs - Baltkrievijas absorbēšana Krievijā «apdraudēs Baltijas valstu, īpaši Latvijas, drošību». Bžezinskis, kurš virzīja NATO paplašināšanos austrumu virzienā, šodien raksta to, kam nevajadzētu būt, ja NATO garantijas ir drošas.
Var jau būt, ka ideologi Bžezinskis un Goubls tikai biedē - kā ierasts. Tikai baiļu pie mums tāpat pietiek. Kurš gan to nezina?