Jaunākais par Čaku
Par to, ka A. Čaks un viņa literārais devums arvien ir saistošs izziņas objekts arī pētniekiem, liecina tikko iznākusī grāmata Tagadnes dzejnieks. Aleksandram Čakam veltītās konferences priekšlasījumi, ko izdevusi Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un A. Čaka muzejs. Krājumā apkopoti Latvijas Universitātes mācībspēku un studentu, A. Čaka daiļrades pētnieku un muzeja darbinieku priekšlasījumi no 2011. gadā notikušās A. Čakam veltītās konferences par jaunākajiem atklājumiem.
Antra Medne stāsta, ka pēc ļoti nosacīta desmit gadu klusēšanas perioda kopš iepriekšējās konferences 2001. gadā, viņasprāt, radusies nepieciešamība atkal savākt pašu jaunāko, kas izpētīts par Čaku. «Šie astoņi pētījumi bija tik dažādi, taču visvairāk fascinēja tas, ka auditorija bija pilna un cilvēki sēdēja līdz pat pēdējam vārdam. Tas liek domāt, ka Čaks interesē ne tikai ļoti šauru pētnieku pulku,» teic izdevuma sastādītāja. Tajā apskatīta Edvarta Virzas un A. Čaka - divu XX gadsimta novatoru - pretējība (Anda Kubuliņa), tramvaja tēls A. Čaka lirikā (Una Alksne), Paradīzes motīvi Čaka daiļradē (Valdis Rūmnieks), A. Čaka «debesu dāvanas» divas sejas (Silvija Radzobe), muzeja krājuma papildināšanas veidi un iespējas (A. Medne), poēma Mūžības skartie alternatīvā skatījumā (Ilona Miezīte) u. c. pētnieciskās tēmas.
Neatbildētie jautājumi
Krājums, kura vākus rotā Māras Brašmanes fotogrāfijā tvertā Rīga un grafiķa Aivara Vilipsōna zīmētais dzejnieka portrets, papildināta ar V. Rūmnieka apkopoto informāciju par grāmatas Čaks (izdevējs Zvaigzne ABC, 2010) tapšanas gaitu un tajā neiekļauto informāciju, kā arī Jāņa Petera atmiņas par A. Čaka tuviem draugiem Blauu ģimeni un viņa Poēmas par ormani manuskripta «ceļojumu».
A. Medne uzsver, ka pēc dzejnieka nāves palicis lērums neatbildētu jautājumu. Viens no tiem - kas ir dziesmu Miglā asaro logs (Čaka dzejoļa nosaukums Atzīšanās) vai Liepas satumst (Tev) mūzikas autori? Interesanti, maz skatīti izpētes periodi esot 1915.-1922. gads, ko A. Čaks pavadīja Krievijā, un dzejnieka dzīves pēdējā piecgade, ko pēta literatūrzinātniece un teātra kritiķe S. Radzobe.
Par Rīgu Igaunijā
A. Čaka devums ir nemirstīgs arī ārzemēs. Igaunijā izdevniecībā Libri Livoniae nākusi klajā plaša dzejoļu izlase Igavene Riia (Mūžīgā Rīga), ko sastādījusi un atdzejojusi tulkotāja dzejniece Līvija Vītola. Ilgus gadus viņa ir pētījusi A. Čaka daiļradi, publicējusi apceres par viņa un citu XX gadsimta 20.-30. gadu latviešu dzejnieku darbiem igauņu presē. Krājumā iekļauti arī tādi Latvijā populāri dzejoļi kā Tramvajā, Jaunkundze ar sunīti, Pilsētas zēns, Marijas iela u. c. Krājuma konsultants un pēcvārda autors ir tulkotājs Guntars Godiņš.