«Vasarā saslimt nav grūti,» apliecina veselības un skaistuma centra Adoria ārste Ārija Bušmane un iesaka, piemēram, ja brauc ar automašīnu vai vilcienu, tad logiem jābūt atvērtiem tikai vienā pusē. «Ir vēja pūsma, kas atsvaidzina, bet nav caurvēja, kas vairāk vai mazāk tomēr vienmēr ir organismam kaitīgs. Neprognozējamas vēja pūsmas kaitē ne tikai ausīm un sprandam, bet var sagādāt arī nopietnākas veselības problēmas. Pēc tādas atvēsināšanas var dabūt nervu iekaisumus, piemēram, sejā esošā trīszaru nerva iekaisumu, kuru nemaz tik ātri nevar izārstēt.»
Ja atvēsināšanās notiek ar kondicioniera palīdzību gan automašīnā, gan telpās, tad arī reakcija vienā telpā sēdošiem būs atkarīga no katra organisma jutīguma. «Gļotādai kondicionieris ir diezgan kaitīgs,» brīdina ārste. Viņas padoms - gaisa temperatūras starpībai jābūt minimālai. Nedrīkst būt desmit un vairāk grādu starpība, pietiek ar 5-8 grādu atšķirību, respektīvi, ja ārā +30 grādu pēc Celsija, tad kondicionieri jāregulē uz +22 grādiem pēc Celsija. Ja automašīnā ir mazs bērns, jāuzmanās vēl vairāk. Pirms braukšanas gaiss jāatdzesē, un, kad mašīnā ir mazais pasažieris, temperatūru mazliet tomēr paaugstina.
Tā sauktā leģionāru slimība nav tik daudz kondicionieros, cik - dušā, jo īpaši dzīvokļos, kuros nav tik karsts ūdens, lai iznīcinātu baktēriju. Ja ūdens ir remdens, to pirms mazgāšanās nedaudz notecina. Tāpat rīkojas pēc ilgākas prombūtnes - vispirms atgriež ūdens krānu, lai ūdens, kas sastāvējies ūdensvadā, notek.
«Kas attiecas uz kondicionieriem milzīgajos atvērta tipa birojos - bieži vien naudas taupīšanas rezultātā uz visu māju ir viena liela sistēma, kurai nav pietiekamas gaisa padeves un ventilācijai tiek izmantots gaiss, kas ir telpās. Vēl lielākas problēmas ir tad, ja telpās ir mīkstie segumi, kas ierīkoti, lai mazinātu troksni, bet pietiekami bieži nenotiek mitrā uzkopšana,» veselībai kaitīgas situācijas zina raksturot dr. Bušmane. Neattīrīta gaisa dēļ cilvēkiem rodas gļotādas problēmas un alerģijas.
Tāpat jāizvairās sēdēt tieši zem kondicioniera, kas stipri pūš atvēsinātu gaisu. Pirmā palīdzība, ja sapūsts sprands, ir pretsāpju medikamenti vai ziedes. Cietušo vietu nevajag īpaši sildīt, bet, ja sapūsts trīszaru nervs, tad jādodas pie ārsta. «Jo ātrāk iesāk terapiju, jo labāks efekts,» iesaka ārste. Bieži vien pacientam liekas, ka sāp zobi vai auss, bet vainojams ir trīszaru nerva iekaisums.
Caurvējš veicina arī vīrusu infekciju izplatīšanos, norāda Ā. Bušmane. Karstā laika slimība ir arī angīna - mandeļu iekaisums. Tā kā bieži vien angīnai ir visai smagā strutainā forma, tad nepieciešams antibiotiku kurss, lai neciestu nieres un sirds.