Baltijas valstu atbildīgo institūciju ziņojumos par reģiona elektroenerģijas tirgus attīstības perspektīvām Baltijas AES minēta reti. Savukārt eksperti neslēpj, ka, par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam, jaunā AES reģionā netiek gaidīta ar atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi.
Baltiešiem savu interešu aizstāvībai ir spēcīgs trumpis - bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ politiskās kaislības ap projektu saasinās, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus. Bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus jau paudis viedokli, ka šāds lēmums nozīmē «projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku».
Krievijas koncerns Rosenergoatom šo informāciju kategoriski noliedz, apgalvojot - tiekot apsvērta tikai iespēja uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas.
Jauda pārsniedz patēriņu
Jau sākot Baltijas AES būvniecību, Krievija neslēpa, ka 2400 megavatu (MW) elektrostacijas projekts sākts, rēķinoties ar peļņu ārvalstīs, jo Kaļiņingradas reģions jau tagad ražo vairāk elektrības, nekā patērē. No 2010. gada, kad tika pabeigta 900 MW jaudīgās Kaļiņingradas TEC-2 būvniecība, reģionā tiek saražotas aptuveni 6,7 teravatstundas (TWh) elektrības gadā, bet patēriņš veido tikai 4,2 TWh. Lielākā patēriņa slodze līdz šim reģionā bijusi tikai 800 MW. Pārpalikumu apgabals spēj pārvadīt tikai caur Lietuvas energosistēmu, kuru ar Kaļiņingradu savieno trīs 330 kilovoltu (kV) un trīs 110 kV elektropārvades līnijas ar kopējo pārvades jaudu līdz 680-700 MW, kuras spēj pārvadīt līdz 5 TWh gadā.
«Baltijas AES bloku kopējo plānoto jaudu - 2400 MW - bez tīkla rekonstrukcijas nav iespējams izdot Baltijas valstu tīklos. Ar Kaļiņingradas apgabalu robežojas tikai viena no Baltijas valstīm - Lietuva, kuras pārvades sistēmas operators iebilst pret tīkla rekonstrukciju,» situāciju raksturo kodolenerģētikas eksperts, Latvenergo izpētes un attīstības speciālists Valdis Gavars un norāda, ka tehniskas grūtības Baltijas AES darbībai rada arī energobloka elektriskās jaudas rezervēšanas jautājums. Elektropārvades sistēmā tiek ievērots princips, ka avāriju novēršanas nolūkā lielākajai ražošanas vienībai, piemēram, reģiona vai valsts lielākajam energoblokam, tiek nodrošinātas ātri iedarbināmas rezerves jaudas, kas sāk ražošanu un novērš sistēmas avāriju, ja šis energobloks iziet no ierindas. Savulaik Baltijas valstīs lielākie energobloki (1300 MW) bija Ignalinas AES, un kā rezerves jaudas tiem tika izmantotas Daugavas hidroelektrostacijas Latvijā un Lietuvas Krones hidroakumulācijas elektrostacija. «Kaļiņingradā šādu jaudu nav - un nav arī spēcīgu pārvades tīklu savienojumu,» uzsver V. Gavars.
Vajag Lietuvas labvēlību
Baltijas AES būvnieki neslēpj, ka paļaujas tieši uz pārvades jaudu attīstību kaimiņvalstīs, un ar Lietuvas-Zviedrijas, Lietuvas-Polijas, kā arī Latvijas-Igaunijas-Somijas starpsavienojumu palīdzību cer elektrību piedāvāt arī Ziemeļvalstīs. Turklāt Krievija apsver iespēju būvēt 2000 MW pārvades kabeli uz Vāciju. Taču gan Latvenergo, gan arī Igaunijas energokompānijai Eesti Energia piederošās kompānijas Enefit pārstāvji uzsver, ka tas, vai Baltijas AES saražotā enerģija nonāks Baltijas un Ziemeļvalstu tirgū, galvenokārt būs atkarīgs tieši no Lietuvas lēmumiem par pārvades jaudu palielināšanu. Ja Lietuvas-Kaļiņingradas starpsavienojumi tiks attīstīti, citas valstis nevarēs likt šķēršļus Krievijas elektroenerģijas plūsmām Baltijā.
«Ja Kaļiņingradas AES saražotajai elektroenerģijai tiks radīti nepieciešamie starpsavienojumi un tā nonāks Eiropas Savienībā (ES), to varēs brīvi tirgot visā ES, izmantojot tā brīža infrastruktūru, tāpat kā citu ES saražoto elektroenerģiju,» skaidro Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Arī V. Gavars norāda, ka pārvades sistēmas operatoriem jānodrošina vienlīdzīga pieeja pārvades tīklam un tā izmantošana saskaņā ar kopējiem šo tīklu izmantošanas noteikumiem, un to izmantošanu var ierobežot tikai tīklu pārvades jaudas.
Spēja konkurēt - neskaidra
Jautājums, cik Baltijas AES ražotā enerģija būs konkurētspējīga, gan joprojām ir neskaidrs. Krievijas koncerns Rosenergoatom pirms dažiem gadiem deklarēja, ka Lietuvai spēs piedāvāt elektrības cenu ap 53,5 eiro par vienu megavatstundu (MWh). Šāda cena ir aptuveni līdzvērtīga pašreizējai elektrības cenai Lietuvas apgabalā Nord Pool Spot biržā, bet augstāka nekā cena Ziemeļvalstīs un Igaunijā.
Latvijas un Igaunijas enerģētiķi uzsver, ka izteikt prognozes par iespējamo cenu periodā pēc četriem pieciem gadiem ir grūti un arī pašas AES piedāvājums var mainīties. «Cenu elektrībai, ko plāno ražot Baltijas AES, noteiks tirgus pieprasījums un piedāvājums,» skaidro V. Gavars. Viņš arī norāda - nav skaidrs, vai projekts tiks pabeigts laikā, jo arī Krievijā ir vairāki AES projekti, kas pretēji būvnieku prognozēm tomēr ievērojami aizkavējušies. Savukārt J. Bethers uzsver, ka «šobrīd labākais nākotnes cenas novērtējums ir biržas nākotnes piegāžu cena, un, piemēram, Somijā un Zviedrijā tā ir zem 40 eiro par MWh».
Abu energokompāniju pārstāvji atturas prognozēt, vai nākotnē Latvijas un Igaunijas energokompānijas pirktu elektrību no Baltijas AES, norādot, ka to noteiks gan komerciāli apsvērumi, gan arī tas, vai Baltijas AES saražotās elektrības realizāciju tirgū atļaus likumdošana. Tiesa, ja līdz Baltijas AES nodošanai ekspluatācijā Lietuva nebūs paspējusi izveidot jaunus savienojumus ar Ziemeļvalstīm un vēl nebūs pastiprināts Latvijas-Igaunijas savienojums, Krievijas ietekme uz elektrības cenu un piegāžu struktūru Lietuvā saglabāsies augsta un attiecīgi Baltijas AES uz laiku spēs ietekmēt Lietuvas elektrības tirgu tikpat lielā mērā, cik patlaban Kaļiņingradas TEC-2. Papildus tam Krievija, būdama pagaidām vienīgais Lietuvas un Latvijas dabasgāzes piegādātājs, var ietekmēt arī elektrības ražošanas pašizmaksu Lietuvas un Latvijas elektrostacijās.