«Demogrāfijas dēļ nav nekāda pamata prognozēt pieaugumu. Tāpat šķiet, ka arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt ārzemēs,» saka Jānis Saulītis, LU Studentu servisa direktors. Viņš norāda, ka vidusskolas absolventu šogad būs par 8-10% mazāk nekā pērn, un tas nozīmē, ka pieteikumu skaits augstskolās samazināsies par 4-5%.
Rīgas Stradiņa universitātē pedējos 2-3 gadus piedzīvots pat reflektantu skaita pieaugums, taču šogad gaidāms neliels kritums, lai gan piedāvātas tiek pārsvarā profesionālās studiju programmas, kas dod lielākas izredzes darba tirgū un studēt gribētājiem līdz ar to ir interesantākas, lēš RSU rektors Jānis Gardovskis, kurš arī norāda - augstskolas visai sīvi konkurē par reflektantu uzmanību. Viņu skaits ik gadu krītas arī reģionu augstskolās, tomēr šogad ir cerība uz stabilitāti vai pat mazu pieaugumu, teic Liepājas Universitātes (LiepU) Uzņemšanas komisijas sekretāre Ilze Magazeina. Savukārt RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis stāsta, ka RTU reflektantu skaits pēdējos gados nav mazinājies: «Ceram, ka šī tendence turpināsies, jo darba devēji visi kā viens saka, ka trūkst eksakto speciālistu ar augstāko izglītību.»
U. Sukovskis norāda, ka līdz šim visstraujāk augusi reflektantu interese par IT un līdzīgām augsto tehnoloģiju studijām. Domājams, arī šogad tās būs vispopulārākās, jo šajā jomā Latvijā ir gan darba vietas, gan augsts atalgojuma līmenis. Arī LU populārāko studiju programmu topā visu laiku uz augšu kāpusi datorzinātņu studiju programma. «Pērn tajā tika saņemts visvairāk pieteikumu, bet pārējais tops pēdējos gados pamainās vietām, taču būtībā ir viens un tas pats - komunikācijas zinātne, tiesības, vadībzinātne. Domāju, arī šogad nekāda revolūcija nenotiks,» teic J. Saulītis, bet piebilst, ka augošu popularitāti piedzīvo arī ārstniecības studijas.
RSU lielākā uzņemšana tradicionāli ir veselības aprūpes programmās, savukārt sociālajās zinātnēs, kur studijas lielākoties ir par maksu, līdere pērn bijusi programma Multimediju komunikācija. Topā ir arī komunikācijas zinātne, žurnālistika, psiholoģija, jurisprudence.
Sociālo zinātņu popularitāte nemazinās arī LiepU, kur pērn visvairāk jauniešu pieteicās vadībzinātnes, biznesa, tūrisma studijām. «Bet ceram, ka saglabāsies un augs interese par IT un citām eksaktajām zinātnēm, par ko skolēni sākuši mazliet vairāk jautāt. Neapsīkst arī interese par pedagoģisko izglītību,» saka Māra Zeltiņa, LiepU studiju prorektore.
Augstskolas savā studiju piedāvājumā cenšas balansēt starp to, ko pieprasa darba devēji, un to, kas interesē potenciālos reflektantus, turklāt paralēli vēl arī strādā pie tā, lai paplašinātu iespējas ārvalstu studentiem no Šrilankas, Pakistānas, Indijas, bijušās PSRS, kā arī daudzām Eiropas valstīm, ASV u. c. «Ārvalstu studentu skaits - tas ir vienīgais rādītājs, kas pēdējos gados sistemātiski aug. Skaitlis varētu būt vēl lielāks, te LU jāstrādā pie jaunām programmām, kas piemērotas ārzemju studentiem,» saka J. Saulītis no LU, kur medicīnas studijās starp ārzemniekiem pat sāk veidoties konkurss. Arī RTU pēdējo divu gadu laikā ārzemju studentu skaits strauji uzlēcis augšup. «Patlaban mums 37 programmas ir angļu valodā, būs vēl. Daļa ir latvisko programmu analogi, bet daļa tiek īstenotas angliski gan vietējiem, gan ārzemniekiem. No nākamā gada studenti arī varēs pieteikties mācīties ar ārzemniekiem vienā grupā. Plānojam, ka vairāk virzīsimies uz iespējām mācīties angliski - atļauto proporciju ietvaros,» stāsta U. Sukovskis. RSU rektors J. Gardovskis norāda, ka pieaugošā ārzemju reflektantu interese, iespējams, kompensēs vietējo reflektantu skaita sarukumu. Savukārt I. Magazeina no LiepU norāda, ka ne visiem studēt gribētājiem izdodas līdz Latvijai nonākt, jo gadās problēmas ar uzturēšanās atļaujām vai arī reflektanta līdzšinējā izglītība īsti neatbilst Latvijas prasībām.