Vairāku brīvdienu priekšrocības jau izmantoju Jāņos. Trīs dienas tūristu sandalēs divvientulībā soļojām pa Aizkraukles rajonu. Nemeklējām arhitektūras pieminekļus, bet - dabu, sevi un fiziskās aktivitātes. Ar pīpi uz jumta Jāņos nebiju pirmo reizi. Jau pērn savā nedēļas atvaļinājumā piedzīvoju to, ko nozīmē doties kājām. Toreiz ar draudzeni kātojām pa Latgales pusi. Jāsaka, ka lielāka drošības sajūta ir, ceļojot ar stiprā dzimuma pārstāvi. Pozitīvi arī tas, ka kāds cits var stiept lielākus smagumus, piemēram, telti. Pirms gada apskatījām Līvānu apkārtni, Līvānu stikla muzeju, Nīcgales dižakmeni, Preiļus, Aglonu. Katra pilsēta, kurā nav būts, atraisa ceļotāja garu, kaut arī sākotnēji šķiet, ka nekā īpaša jau tur nav ko redzēt.
Dienā var noiet ap 30 kilometru. Ceļojot pa Latviju, tomēr ieteiktu sīku ceļa karti. Gadās, ka dienas attālumā uz ceļa nevar sastapt nevienu dzīvu dvēseli, nebūs, kam pajautāt ceļu. Ceļojums ar kājām ir piedzīvojums, sevis un kompanjona iepazīšana grūtībās, dažkārt ne pārāk komfortablos apstākļos - ja, piemēram, līst, ja telts ir slapja, ja pārņem nogurums. Bet tādējādi var ne tikai pierīvēt raksturu, bet norīvēt dažādus asumus savā starpā. Ceļojums izvēršas cilvēcīgāks, ja gadās, ka kādā no pilsētām dzīvo radi, draugi vai paziņas. Tad pietiek ar ciemakukuli, naktsmājas noteikti tiks garantētas. Atkalsatikšanās prieks ar sen neredzētiem cilvēkiem brīvdienas tikai paspilgtinās.
Ceļojot kājām, liels kapitāls nav nepieciešams. Ja mērķis ir dažu dienu attālumā, var iztikt pat ar pāris latiem. Bet var gadīties, ka apkārtnē nebūs neviena veikala, kur naudu iztērēt. Un, lai līdzi nebūtu jāstiepj lielas pārtikas rezerves, vispateicīgākais ceļojums ir rudenī, kad var saēsties dabas veltes. Ceļošana kājām ir piedzīvojums cilvēkiem, kuriem patīk pārbaudījumi.