LM patlaban neredz, kur divos gados sociālajā budžetā rast vairāk nekā 50 miljonus latu, ja pabalstu ierobežojumi tiks atcelti divus gadus ātrāk: nevis ar 2015. gadu, kā to piedāvāja valdība un atbalstīja arī Saeimas vairākums, bet ar 2013. gadu, kā vēlas opozīcija. Tā grib, lai par pabalstu ierobežojumiem lemj tauta referendumā. Atkāpšanās ceļu strīdīgajā pabalstu griestu jautājumā neredz ne opozīcija, ne pozīcija, abas parakstu vākšanā un iespējamajā referendumā cer uz «tautas veselo saprātu».
Jau tā deficīts
Jau ziņots, ka pēc 37 opozīcijas deputātu pieprasījuma Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien apturēja Saeimas vairākuma atbalstītos grozījumus trijos likumos, kas paredz pagarināt vairāku pabalstu griestu iesaldēšanu vēl par diviem gadiem. Opozīcija vēlas, lai šo jautājumu izlemtu iedzīvotāji referendumā. Lai tas notiktu, par to būtu jāparakstās desmitajai daļai balsstiesīgo (ap 150 000). Ja paraksti tiks savākti, tad cilvēkiem referendumā būs iespēja balsot par triju sociālo pabalstu likumu grozījumu atcelšanu. Parakstu vākšana, visticamāk, notiks maijā reizē ar parakstu vākšanu par mācībām skolā tikai latviski.
Maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieku pabalstiem griesti tika noteikti 2009. gada beigās. Ierobežojumi paredz: ja aprēķinātais pabalsts dienā pārsniedz 11,51 latu, tad piešķirtais pabalsts dienā ir 11,51 lats (nepilni 350 lati mēnesī) un 50% no pārsniegtās summas. Minētos pabalstus šā gada februārī saņēma teju 82 000 personu. Piemēram, vecāku pabalsta gadījumā ierobežojumi skar 36% pabalsta saņēmēju no kopējā skaita - 9400 -, bet par pārējiem pabalstiem LM piektdien nevarēja atbildēt. Pagarinot ierobežojumus, speciālajā budžetā 2013. gadā ietaupīs 25,83 miljonus latu, bet 2014. gadā - 26,42 miljonus latu, kas ir būtiski, ņemot vērā deficītu sociālajā budžetā.
Mēģinās pārliecināt
Ierobežojumi, pēc LM sacītā, pagarināti pēc starptautisko aizdevēju prasības nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju. «Ja arī solītu atcelt griestus, diez vai ticētu, jo ar aizdevējiem slēgtās vienošanās nevar tik viegli atsaukt,» atkāpšanās iespējas izslēdza Saeimas opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (PLL). Kompromisus nepieļauj arī valdošās koalīcijas deputāts Jānis Reirs (Vienotība). Viņš norāda: «Tas vairs nav Saeimas jautājums, bet referenduma, un lai tad cilvēki izlemj.»
J. Reirs noteica: ja ierobežojumus atceltu no 2013. gada, tad tagad būtu jāmeklē citas resursu alternatīvas, ko opozīcija nepiedāvāja. M. Kučinskis ir pārliecināts, ka naudu varēja atrast līdzekļos neparedzētiem gadījumiem, «pa miljonam» katrā nozarē.
Nekāda kampaņa, aicinot iedzīvotājus parakstīties, netikšot rīkota, taču varētu iesaistīt politiskā spēka reģionālās nodaļas, teica M. Kučinskis un pauda pārliecību, ka šis jautājums nonāks līdz referendumam un ka atsaucība būs pietiekama, lai likumu grozījumus atceltu. J. Reirs savukārt cer, ka cilvēki sapratīs joprojām saspringto situāciju valsts budžetā. «Publiskajā telpā argumentēsim un informēsim par situāciju,» piebilda J. Reirs.