«Centus nemīlam, jo tos somā smagi nest,» ar humoru apliecina arī Tallinas senioru biedrības Venus pārstāvji, pie kuriem pieredzes braucienā devās Rīgas aktīvo senioru alianses (RASA) un Latvijas senioru alianses dalībnieki. Viņu mērķis bija iepazīties ar Igaunijas senioru pieredzi, kas gūta līdz ar pāriešanu uz eiro. «Latvijā divas trešdaļas iedzīvotāju ir pensionāri, un katrs uztraucas, ko pāreja uz eiro nozīmēs vienkāršam senioram,» atzīst RASA valdes priekšsēdētāja Terezija Mackare.
Monētas noder tirgū
Kaut nu jau aizmirsuši salīdzināt, seniori Igaunijā atminas laikus, kad 10 rubļus mainījuši pret vienu kronu, tagad - 15,646 kronas pret vienu eiro. Bet Latvijas seniori atceras, kā savulaik 200 Latvijas rubļus mainījuši pret latu. Lai gan daudzi igauņu seniori stāsta, ka eiro viņu maciņos iegūlis mierīgi, uz Latvijas un Igaunijas pensionāru tikšanos Tallinā aicinātais Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Sociālās nodrošināšanas nodaļas pārstāvis Uku Torjuss neslēpj - bažas bijušas, taču lielākā daļa no tām nav piepildījušās. Galvenokārt vecie ļaudis raizējušies, kāds būs eiro kurss, kur un kā varēs mainīt naudu, vai paaugstināsies cenas.
Valsts institūcijas eiro ieviešanas laikā rūpējušās par tiem vecāka gadagājuma ļaudīm, kuri dzīvo vieni un paši saviem spēkiem nespēj nokļūt līdz bankai, lai kronas samainītu pret eiro. Tāpēc tika izveidotas speciālas komisijas trīs cilvēku sastāvā, kas devās pie vientuļajiem pensionāriem, sastādīja aktu par kronu pieņemšanu un gāja uz banku tās mainīt. Kā stāsta ministrijas pārstāvis, te gan netrūcis gadījumu, kad šķietami trūcīgais pensionārs, kurš līdz tam valstij prasījis pabalstus, vilcis laukā no zeķes ievērojamus skaidras naudas iekrājumus...
Bet, lai atvieglotu matemātiskās darbības, pensionāriem tika izdalīti bezmaksas kalkulatori ar divām iespējām - eiro konvertēt kronās un otrādi. Paši seniori apliecina - ar kalkulatoru palīdzību uz cenām eiro pārorientējušies ātri, pat dažās dienās. Taču sākumā tīri psiholoģiski bija samulsuši. «Gāju uz veikalu un brīnījos - vai, cik maz viss maksā! Bija 15 kronas, tagad viens eiro,» atceras biedrības Venus pārstāve Zinaīda Jakuškina. Viņa teic, ka seniori veikalos vairs nenorēķinās skaidrā naudā, pārsvarā tikai ar karti. «Monētas tagad noder, tirgū samaksājot par augļiem,» piebilst Zinaīdas kundze. Viņa pieredzi ar jauno valūtu guvusi jau pirms eiro ieviešanas - ekskursijās Eiropas valstīs. «Tolaik rēķinājām, ka kafiju nepirksim, no bulciņas atteiksimies, dzeramais ūdens ir līdzi un samainītos eiro neatdosim! Bet paskatījāmies, ka cilvēki dzīvo un lieto eiro. Tas nav nekas īpašs. Arī Igaunijā uz eiro pārgājām mierīgi,» paskaidro seniore.
Cenas aug klusiņām
Lielākās raizes, bez šaubām, bija un joprojām saistītas ar cenu kāpumu. Pirms eiro ieviešanas Igaunijā Labklājības ministrijas paspārnē tika izveidota komisija, kas kontrolēja, vai tirgotāji eiro ieviešanu neizmantos cenu celšanai. Šajā darbā aktīvi iesaistījušies arī seniori. Tagad, kad eiro igauņu maciņos jau ir pierasta naudas zīme, senioru biedrības pārstāvji - brīvprātīgie izveidojuši speciālu mājaslapu, kurā salīdzina rūpniecības preču un pārtikas produktu cenas dažādu tīklu veikalos pilsētas rajonos. Izrādās, piemēram, piena vai maizes cena viena tīkla veikalos vairs neatšķiras, kā tas bijis pirms eiro ieviešanas. Igaunijas Pensionāru biedrību apvienības priekšsēdētājs Andress Ergma uzskata - kontrolējot cenas un publiskojot šo informāciju internetā, izdevies panākt, ka vairāku pārtikas preču cenas Tallinas lielveikalos izlīdzinājušās. «Igaunijas Centrālās bankas pētījums liecina, ka eiro ieviešana būtiski neietekmēja cenu kāpumu. Četrus mēnešus pēc eiro ieviešanas tās ietekme uz inflāciju bija tikai 0,3 procenti,» norādīja U. Torjuss.
Tiesa, paši igauņu seniori gan ir mazliet citādās domās. Arī Andress Ergma uzskata: «Cenas aug klusiņām, un reāli pensija samazinājusies par 20 procentiem.» Savukārt uzņēmēja Tīju Kereme cenu kāpumu pamato ar citiem faktoriem: «Filosofēt var daudz, bet viss sākas ar globālo degvielas cenu paaugstināšanos, izejvielu sadārdzināšanos. Esam kopējā pasaules sistēmā, un katram pašam jādomā, kā iziet no problemātiskas situācijas. Ko iegūstam un ko zaudējam līdz ar eiro ieviešanu, to uzzināsim ar laiku.» Eiro ieviešana esot gan atvieglojusi dzīvi tajā ziņā, ka finanšu darbības starp ģimenes locekļiem vieglāk veikt tiem, kam bērni un mazbērni dzīvo ārzemēs. Vieglāk arī pārvietoties ES valstīs. «Jaunie dzīvo savu mūsdienīgu dzīvi, arī mums, senioriem, jāpielāgojas mūsdienām,» uzskata Zinaīda.
Nauda ir jāskaita
Patlaban Igaunijā dzīvo 12 tūkstoši pensijas vecuma ļaužu. Vidējā pensija ir 306 eiro jeb 214 lati, no aprīļa to plānots paaugstināt līdz 335 eiro jeb 234 latiem. Spraigās diskusijas laikā Latvijas seniori neslēpa pārsteigumu par faktu, ka, piemēram, vienas dienas uzturēšanās stacionārā igauņu senioram izmaksājot tikai trīs eiro. Taču uz operācijām tāpat jāgaida rindā, medikamenti ir dārgi un materiālās problēmas nomāc arī Igaunijas pensionārus.
«Tiem, kam ir dzīvesbiedrs, vieglāk, bet vientuļajiem pensionāriem izdzīvot ar vienu pensiju grūti,» uzskata Venus pārstāve Lea Vīresa. Viņa mīt viena savā divistabu dzīvoklī -starp citu, arī Igaunijā vecajiem ļaudīm ir problemātiski pārdot vai samainīt lielos dzīvokļus. Lea sarēķinājusi, ka par komunālajiem pakalpojumiem no 350 eiro pensijas aiziet 200. «Pāri paliek ļoti maz - pieci eiro dienā. Kaut arī esmu gados un man nevajag jaunas drēbes, nepietiek medikamentiem,» saka Lea. Toties papildu atspaids esot mazdārziņš. Citi pensionāri bilst - arī Igaunijā vecvecāki palīdz un glābj kā vien var jauno paaudzi. «Pasaulē cenas aug, aug arī cilvēku vajadzības. Dzīve kļūst dārgāka, taču panikā neviens pie mums nekrīt. Bet nauda ir jāskaita gan, šķērdēt to nedrīkst!» secina kaimiņu seniori.