Janvārī Rīgas Piena kombināts palielinās produkcijas cenas par 5-15%, Rīgas piensaimnieks cenu pieaugumu plāno 3-11% apmērā, savukārt Tukuma piena plānotais cenu pieaugums ir robežās no 15 līdz 20%, liecina veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink sniegtā informācija. Lai arī vairāku citu pārtikas produktu ražotāji ir informējuši Palink par plāniem palielināt produkcijas cenas gada sākumā, uzņēmums vēl risinot sarunas ar visiem piegādātājiem, lai izvērtētu to pamatotību un varbūt rastu citus risinājumus, jo tas nepārprotami iespaidos iedzīvotāju pirktspēju. Arī Maxima Latvija jau saņēmusi triju lielu Latvijas piena produktu ražotāju informāciju par cenu pieaugumu produktiem 3-15% robežās.
Ražotāji skaidro, ka šogad krietni palielinājusies piena iepirkuma cena, arī eksporta tirgos ir palielinājušās cenas, līdz ar to viņiem attiecīgi jāpalielina arī produktu cenas, klāstīja Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš. Viņš piebilda, ka jau šā gada laikā piena produktu cenas pieaugušas vidēji par 15%. Pienrūpniekus apvienojošā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība gan uzsver - piena iepirkuma cena gada garumā bijusi stabila ar tendenci pieaugt. Savukārt eksporta dati liecina - pilnpiena cenas pēdējā gada laikā augušas par 45%, siera - par 24%, vājpiena pulvera - par 49%, sviesta - par 47%.
Pārtikas cenu kāpums turpinājies arī šomēnes, liecina cenu salīdzinājums mazumtirgotāju Prisma, Maxima, Rimi un Supernetto veikalos. Turklāt tas noticis, lai gan ražotāji iepriekš izteicās - nav pamata bažām par tālāku cenu kāpumu. Izvērtējot lētāko produktu cenas decembrī salīdzinājumā ar oktobri, var secināt, ka vislielākais pieaugums bijis tomātiem - divas reizes, gurķiem - par trešdaļu, kafijai - pat par 40%, aptuveni par trešdaļu sadārdzinājušies banāni. Izejvielu cenu ietekmē dārgākas kļuvušas auzu pārslas un milti; graudu cenas sadārdzinājums, visticamāk, ietekmējis arī gaļas cenas, cīsiņu cena augusi par 9%. Par pāris santīmiem dažos veikalos dārgāks kļuvis piens, eļļa, sīpoli. Tiesa, salīdzinājumā ar oktobri vairāki produkti kļuvuši lētāki, piemēram, margarīns, biezpiens, minerālūdens, sulas. To, iespējams, var skaidrot ar akciju piedāvājumu. Tieši akciju precēm nozares eksperti paredz uzvaras gājienu arī nākamgad.
Skaidrojot notiekošo, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda uz stagnāciju, kad lauksaimniecības pamatpreču un pārtikas pārstrādes izejvielu cenu straujā palielinājuma periods sakrīt ar zemas iedzīvotāju pirktspējas periodu pašmāju tirgū. Patlaban, ņemot vērā atsevišķu pamatpreču zemākas iepirkuma cenas un augošo eksporta pieprasījumu, pēc ievērojama samazinājuma būtiski uzlabojas eksporta un reeksporta iespējas. Šobrīd samazinājumu piedāvājumā vietējam tirgum kompensē lētāki importa produkti, un tās pārsvarā ir privātās tirdzniecības markas.
Tirgus eksperte paredz, ka nākamgad, visticamāk, mazāk nodrošināto iedzīvotāju pārtikas patēriņš nepalielināsies un saglabāsies augsts lētu produktu īpatsvars. Saistībā ar labajām eksporta iespējām par pieņemamām cenām nākamgad varot samazināties piedāvājums vietējā tirgū un palielināties lētu importa pārtikas produktu īpatsvars.