Tieši šī norma liedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam atsaukties uz 1/3 deputātu lūgumu apturēt referenduma likuma grozījumu publicēšanu, lai to nodotu tautas nobalsošanā, jo par Eiropas pilsoņu iniciatīvu referendumā nevar lemt. Par šīs normas neieviešanu Latvijai var arī piemērot sankcijas. Opozīcija galvenokārt iebilda pret tautas nobalsošanas rosināšanai noteiktā parakstu sliekšņa palielināšanu pirmajā posmā no 10 000 uz 50 000 parakstu pārejas periodā līdz 2015. gadam. Pēc tam paredzēta atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas, liekot iniciatīvas grupai uzreiz savākt 1/10 daļas jeb nedaudz vairāk nekā 154 000 pilsoņu parakstu. Politiķi cer, ka līdz tam laikam būs iespējams parakstīties elektroniski.
Valsts prezidents neiebilda pret parakstu skaita palielināšanu līdz 50 000 un uzsvēra, ka nekavējoties būtu nepieciešams ieviest arī likumā noteikto aģitācijas, finanšu kontroles, kā arī projektu kvalitātes pārbaudes kārtību. Deputāti varēja iesniegt priekšlikumus tikai pantos, pret kuriem prezidents iebildis. Tāpēc komisija neskatīja vairākus VL-TB/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības un Saskaņas centra ierosinājumus, arī aicinājumu samazināt vai saglabāt tagadējā līmenī likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu. Tā kā šo triju partiju deputāti par projektu nebalsoja, tas neguva vairākuma atbalstu. Tas nozīmē, ka spēkā nestāsies arī jaunā aģitācijas un projektu izvērtēšanas kārtība. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) atgādināja, ka šonedēļ arī Konstitucionālo tiesību komisija aicinājusi dot Centrālajai vēlēšanu komisijai tiesības izvērtēt, vai pilsoņu ierosinātie likumprojekti ir pilnīgi izstrādāti un nav pretrunā ar Satversmi. I. Čepāni visvairāk pārsteidz VL-TB/LNNK biedrošanās ar opozīciju. Vienotības politiķi arī izsaka aizdomas, ka VL-TB/LNNK varbūt vēlas tirgoties, lai apmaiņā pret atbalstu referenduma likumam panāktu finansējumu savām nozarēm 2013. gada budžetā.
Valsts prezidents aicināja deputātus panākt vienošanos par visiem pieņemamu kompromisu, I. Čepāne uzskata, ka ir izdarījusi visu, ko spējusi. «Šis likums nevar būt tirgošanās priekšmets,» Dienai uzsvēra I. Čepāne. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs G. Bērziņš noraidīja, ka apvienība šādi grib iegūt kādus labumus valsts budžetā. Apvienība drīzumā kā atsevišķu projektu iesniegs referenduma likuma daļu, kas regulē aģitācijas, finansēšanas kārtību. Uz vaicāto, vai notiekošo var saistīt ar spēkošanos koalīcijā, kurā VL-TB/LNNK un Reformu partija vairs negrib pakļauties Vienotības diktātam, G. Bērziņš atbildēja, ka atbildes reakcija neesot bijusi ilgi jāgaida - otrdien valdībā ir noraidīts Tieslietu ministrijas sagatavotais Mediācijas likums.