EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Inna Šteinbuka norāda - pārliecinošs fondu naudas izmantojums Latvijai var būt kā papildu arguments sarunās par nākamo budžeta periodu, turklāt nesenā maksājumu pārtraukšana ar to nekādi nav saistīta un trūkumi, cerams, drīzumā būs novērsti.
FM valsts sekretārs A. Antonovs stāsta, ka pagaidām vēl notiek diskusijas, cik liela būs kohēzijas aploksne nākamajam finanšu periodam. Pagaidām EK piedāvājums Latvijai nav daudzsološs, jo piedāvāti griesti 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nozīmētu aptuveni par miljardu eiro mazāk. Šajā finanšu periodā Latvijas kohēzijas aploksnes apjoms ir 4,53 miljardi eiro (3,18 miljardu latu). «Grūtības ir tādas, ka Latvijai ir vairāk nekā viena prioritāte - mums ir jāsabalansē struktūrfondi, tiešmaksājumu apjoms, Rail Baltica, fonds Eiropas savienošanai, taču līdz šim bijušas problēmas vienoties pašu mājās par svarīgāko, kur nu vēl paust uz āru,» uzskaita A. Antonovs. Viņš norāda - visticamāk, griestu principu atcelt neizdosies, taču var cerēt uz individuālo risinājumu, kā, piemēram, pašreizējā finanšu periodā, kad griesti tika noteikti 3% no IKP, taču Latvijai tie tika piemēroti 3,7% apmērā, tā ļaujot saņemt lielāku finansējumu.
A. Antonovs arī pauž, ka pārmetumus par neefektīvu un nekvalitatīvu ES struktūrfondu apsaimniekošanu saņēmusi ne tikai Latvija, bet arī pārējās Baltijas valstis. Viņaprāt, tas ir absurdi, ņemot vērā, ka Lietuva fondu naudas apgūšanā ir pirmajā vietā starp jaunajām dalībvalstīm. Turklāt nav kritēriju, pēc kuriem salīdzināt, kāda bijusi fondu naudas ietekme uz ekonomiku, - lai arī Latvija un vēl dažas valstis šo atdevi ir izvērtējušas, lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu šādu pētījumu nav. Tomēr I. Šteinbuka atgādina, ka svarīga ir ne tikai apgūtās naudas kvantitāte, bet arī kvalitāte - mērķis ir uzlabot cilvēku dzīvi Latvijā - samazināt bezdarbu, vairot attīstības iespējas.