«Šī gada sākums bijis smagākais punkts Krievijas krīzes ietekmes ziņā. Rubļa vērtība sabruka pērnā gada beigās, tagad jau atsākusies tās augšupeja,» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš uzskata, ka turpmākajos ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsmi arvien vairāk ietekmēs arī veiktās investīcijas eksporta sektoros un šogad būs aktīva ceļu būvēšanas sezona.
Komentējot, kuras no nozarēm šogad varētu piedzīvot visstraujāko izaugsmi, P. Strautiņš sagaida, ka tirdzniecība un apstrādes rūpniecība attīstīsies sekmīgi un ka tās augs apmēram par 4%. «Rūpniecībā labi rezultāti varētu būt metālu ražošanā un metālapstrādē, elektronikā, kokapstrādē un mēbeļu ražošanā. Pārtikas pārstrādē būs ļoti raibi, bet kopumā pa nullēm. Vieglā rūpniecība būs mīnusos, bet mašīnbūve ir neprognozējama,» situāciju raksturo ekonomikas eksperts. Paši rūpnieki gan nav pārāk skeptiski, un, piemēram, Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijā Diena uzzināja, ka sākotnēji bija paredzēts, šogad ražošana kritīsies par 6-8%, taču tagad jau tiek cerēts noturēt pagājušā gada līmeni. Turklāt ir arī uzskati, ka pārdošanas situācija uzlabojas arī krīzes skartajā Ukrainā, tiesa gan, tās rietumu daļā.
Tautsaimniecības ekspertu skatījumā gan Latvijas iekšējam, gan ārējiem tirgiem palīdzēs arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomikas stimulēšanas pasākumi. «Nav šaubu, ka ECB pasākumiem būs pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību. Mēs neesam tā valsts, kurai šie pasākumi būtu visvairāk nepieciešami, bet labums no tiem sasniegs arī mūs. Vissvarīgākais faktors ir ietekme uz eiro kursu. Citu valūtu loma mūsu ārējā tirdzniecībā ir ierobežota, bet tirdzniecībā ar Krieviju eiro kursam ir nozīme,» skaidro P. Strautiņš.
Runājot par galveno eksporta virzītājspēku - apstrādes rūpniecību, Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs vērš uzmanību, ka situāciju glābj Latvijas lielākā eksportnozare - kokrūpniecība -, kurai šogad varētu pievienoties arī metālapstrāde.
Atšķirībā no eksporta, kur kāpumi mijas ar kritumiem un otrādi, attiecībā uz patēriņu Latvijā var raudzīties samērā optimistiski. Sevišķi veiksmīgs bija februāris, kad mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (atrēķinot inflācijas ietekmi) gada izteiksmē bija pieaudzis par 9,3%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Salīdzinājumam - pērn kopumā mazumtirdzniecības izaugsme sasniedza 3,6%.
Secināms, ka iedzīvotāji jūtas drošāki par rītdienu, atļaujas tērēt vairāk un mazāk uzmanības pievērš uzkrājumu veidošanai. To, ka maksātspējas jomā vērojami uzlabojumi, atzīst arī tirgotāji. Veikalu tīkla K-Rauta piederošās kompānijas a/s Rautakesko valdes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Alo Ivasks zina teikt, ka apmeklētāju plūsma aug, klienti vairāk pērk dažādas preces un vērtē ne tikai cenu, bet arī kvalitāti. «Iedzīvotāji iegādājas arī vairāk veikalu tīklā K-Rauta pieejamos papildu pakalpojumus, kā arī vairāk īsteno lielākus privātpersonu projektus,» uzsver A. Ivasks un piebilst, ka augstākais pieauguma temps redzams instrumentu un dārza kategorijās, kā arī mājas apdares un mājas interjera produktu segmentos.
Izaugsme pamanīta arī veikalu tīklos, kuri pārstāv ikdienišķi nepieciešamo preču segmentus, tādējādi var izdarīt secinājumu, ka vairāk naudas ir arī plašākam sabiedrības lokam. Veikalu tīklā Maxima pircēju aktivitātes pieaugums bija vērojams gan pērnā gada izskaņā, gan šā gada pirmajos mēnešos. Veikalu tīkla komunikācijas vadītājs Jānis Beseris zina teikt, ka visstraujākā izaugsme vērojama svaigās pārtikas preču kategorijās - īpaši augļiem, dārzeņiem un piena produktiem. Pircēju iepirkšanās paradumi arvien vairāk liecinot par tendenci iegādāties veselīgu, svaigu un kvalitatīvu pārtiku.