Iespējams, tieši izstāde - akcija Absolventi būs tā, kas vistiešāk un personīgāk uzrunās pilsētas ļaudis - kaut vai tāpēc, ka mākslas darbos - 50 palielinātās krāsainās fotografikās - būs redzami viņi paši. Desmit jauni Latvijas fotogrāfi būs «iemūžinājuši» Cēsu mācību iestāžu šī gada absolventus - pēdējo skolas dienu, eksāmenus, izlaidumu. Otra festivāla atklāšanas dienas, 25.jūlija, vizuālā rozīne - laikmetīgās mākslas izstāde romantiski noskretušajā Alus brūzī, kuras nosaukums Mūslaiku varoņi pēc jēgas tieši sasaucas ar Absolventiem, vien starpība tā, ka tajā divpadsmit mākslinieki (Ojārs Pētersons, Monika Pormale, Anta un Dita Pences, Jānis Garančs, Kristīne Plūksna, Kaspars Podnieks, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, un trīs ciemiņi no Igaunijas - Kaido Ole, Marko Mētamms, Rauls Kellers) šodien grūti nosakāmo «varonības» izpratni droši vien demonstrēs ar savas fantāzijas un/vai intelekta radītiem tēliem ne sirsnīgajiem un mākslām atvērtajiem cēsniekiem, kaut gan ideja - visus pilsētas iedzīvotājus pārvērst mākslas, nevis Latvijas sūrās realitātes un varas sociālekonomisko eksperimentu izmocītos objektos, nav tā sliktākā. Priecē festivāla organizētāju spītība - turēties pie kvalitatīvām mākslas vērtībām, neuzskrūvēt biļešu cenas un peļņas nolūkos nekrist galējā banalitātē - galgalā, nebūtu taču grūti Cēsis'09 noslēgt ar maniakālu uguņošanu, šlāgeraptauju varoņu iesildītu zaļumballi, kolektīvu piedzeršanos un Alus brūža demolēšanu. Tikai tie vairs nebūtu mākslas svētki Cēsis - X. Par cieņu pret klasisko vērtību «enerģijas nezūdamības likumu» liecina jau tradicionālā lielā retrospekcija - pērnajam karaliskās Džemmas Skulmes iznācienam sekos Boriss Bērziņš - latviešu Rubenss un vitalitātes karalis (Cēsu izstāžu namā no 8.augusta).
Man visintriģējošākais pasākums saistās ar Cēsu festivāla ģeogrāfisko robežu paplašināšanu: šogad īpašs draudzības akcents likts uz latviešu brālīgo «kaimiņzemi» Gruziju. Latviešus tur tiešām mīļo. 8.augustā (plkst.13 un 18) Alus brūža teritorijā notiks pirmizrāde Otari Bagaturijas iestudētai lugai ar simbolisku nosaukumu Karalis Līrs nabagmājā. Populārais gruzīnu aktieris/režisors un arī dramaturgs sola, ka paspēs līdz premjeras datumam «noīsināt» budžet.., tfu, lugu, jo latviešu kolēģi - Valmieras aktieri (izrādē piedalās pats zieds) ir tā aizrāvušies ar šo traģikomisko dzīves materiālu, ka varētu izrādi par vecu, nekam, izņemot nomiršanu, nederīgu aktieru - pensionāru pēkšņo vitālo protestu pret «biezo» centieniem atņemt viņiem pēdējo - nabagmāju - spēlēt kaut visu diennakti. Otrs Cēsu festa Gruzijas akcents spēj izraisīt skaudības lēkmes jebkuram patiesam kinomānam: Jaunās pils dārzā, īpašā brīvdabas «kinoteātrī» 28., 29. jūlijā un 4., 5., 11., 12.augustā, plkst.22 tiks rādītas Gruzijas filmas. Apbrīnojami, ka biļetes cena ir tikai viens lats. Tā pat nav plaša žesta gruzīniska, bet dievišķa dāvana. Par filmu programmu rakstīšu sīkāk. Festivāla pilna programma: www.cesufestivals.lv.