Piemēram, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras ēka jau vairākus gadus ir kritiskā stāvoklī un patlaban atrodas uz sabrukšanas robežas - no ārpuses var redzēt grūstošas sienas un plaisas, bīstamāka situācija ir tās iekšienē, kur pieļaujamais siju izliekums jau vairākas reizes pārsniedzis pieļaujamo normu - 2,2 centimetrus. Ik dienas šādos apstākļos strādā 160 darbi nieku. Ēka pieder va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas atrodas Finanšu ministrijas (FM) paspārnē.
Apdraud dzīvību
Kritiska situācija valda arī citā VNĪ piederošajā īpašumā - Ventspils Mūzikas vidusskolā, kur ik dienas atrodas apmēram 500 cilvēku. Skolas direktors Andris Grigalis neslēpj bezspēcību. Viņš Dienai atklāj, ka jau ilgāku laiku skolā tiek veiktas dažādas izpētes un pat VNĪ dokumentos ir atzinums, ka jumts draud iebrukt. «Kā gan es varu kopā ar skolēniem atrasties ēkās, kuras ir tik kritiskā stāvoklī? Tiklīdz uzsnigs sniegs, jumts var iebrukt,» stāsta A. Grigalis. Skolas direktors teic, ka vienai no kompleksa ēkām VNĪ sākusi veidot tehnisko projektu, lai varētu pieprasīt finansējumu valdībā. Arī Ventpils dome pievērsusies šai problēmai. Tās pārstāve Kristīne Duļbinska Dienai atzīst, ka arī pašvaldība mēģinās meklēt risinājumu, lai skolēnu dzīvības netiktu apdraudētas. Jautājums skatīts arī Pilsētas attīstības komisijā. Pašvaldība lēmusi atkārtoti vērsties pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, kā arī pie atbildīgajām ministrijām, aicinot piešķirt vienu miljonu latu. Līdz šim valdībā pieprasījums nav guvis atbalstu.
Gandrīz atrisināja
VNĪ pārstāvis Andrejs Milzarājs atzīst, ka abas ēkas ir kritiskā stāvoklī. Runājot par prokuratūras ēku, viņš atklāj, ka risinājums jau tiek meklēts vairākus gadus. «Apsekojot īpašumus, mēs konstatējām, ka prokuratūras māja ir sliktā stāvoklī un situācija steidzami jārisina. Tā kā paralēli bija vēl citas lietas, piemēram, nepieciešamība pēc saskaņošanas, caur Tieslietu ministriju uz Ministru kabinetu tika virzīts informatīvais ziņojums par līdzekļu piešķiršanu, lai prokuratūru pārceltu uz citu ēku Aspazijas bulvārī 7. Tas neizdevās, jo neatradās finansējums,» skaidro A. Milzarājs. Viņš atturas komentēt, kas bija iemesli, kāpēc finansējums netika piešķirts. «To izlemj Ministru kabinets. Katrā gadījumā mēģinājums atrisināt no mūsu puses ēkas jautājumu bija,» piebilst A. Milzarājs.
Saeimas deputāte Inguna Rībena pauž neizpratni par valdības prioritātēm. «Skaistums slēpjas labās proporcijās, arī šajā gadījumā valsts budžeta iespēju ietvaros līdzekļi būtu jāsadala pareizās proporcijās visās nozarēs. Es nezinu, kāpēc tieslietu ministram ir izdevies panākt tik lielu finansējumu, ar ko cietumi patlaban ir prioritārāki par citām vajadzībām,» prāto I. Ribena un piebilst, ka, «ieguldot līdzekļus mākslas un mūzikas skolās, mums cietumi nākotnē vispār nebūtu jāceļ».
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis Dienai norāda, ka nav korekti pretnostatīt Olaines cietuma būvniecību pret prokuratūras ēku un mūzikas skolu. «Tādā gadījumā mēs varam skatīties jebkuras ēkas kapitālremontu veikšanu. Ja mēs runājam par prokuratūras māju, šis jautājums būtu jāuzdod VNĪ - kā tas nākas, ka viņu īpašumā esošā ēka vienkārši brūk.»
M. Lazdovskis teic, ka par jauna cietuma būvniecību runāts jau vismaz desmit gadu. Lēmums par to tika pieņemts pagājušajā gadā. 18 miljoni eiro ir trīs gadu budžeta ietvars, kopā paredzēts tērēt 55 miljonus. Visvairāk līdzekļu tiks ieguldīti, sākot no 2015. gada otrās puses, kad sāksies cietuma būvniecība. Pagaidām gan neesot skaidrs, vai cietums reāli tiks būvēts Olainē, iespējams, tas tiks darīts Liepājā.