Laikraksts Diena turpina reportāžas no austrumu robežas. To, ka Latvijas robeža uz Krievijas un Baltkrievijas pusi ir caura kā siets, laikam zina katrs bērns, tikai no tā gadu desmitu laikā nekas nav mainījies. Muita, VID un robežsardze ir pārdzīvojusi visdažādāko politisko spēku viesošanos Finanšu un Iekšlietu ministriju vadībā, bet turpina dzīvot savu dzīvi. Tas tomēr nenozīmē, ka par kontrabandas tēmu nav jāraksta. Jāraksta acīmredzot ir vairāk, tiešāk un neatlaidīgāk, jo kontrabanda apzog valsti. Apzog godīgos cilvēkus, godīgo biznesu, apzog pensionārus un bērnus.
Mēs uzskatām, ka kontrabandu ir iespējams apkarot. Kontrabanda pierobežā plaukst tik atklāti, ka ir jājautā, kāda vispār šajā valstī ir politiskā vēlme to apkarot. Šodien uz robežas stāv muitnieks ar mazu algu, bet lielu nesodāmības apziņu. Vai kāds ir domājis par muitnieku ar lielu algu, bet garantētu cietumu uz daudziem gadiem, ja pieķers? Slēpjoties aiz konceptuāliem jautājumiem, ir aizmirsts par konkrētiem risinājumiem.
Diena uz robežas sastapa vienu absolūti godīgu, pilnīgi neuzpērkamu un simtprocentīgi efektīvu muitas darbinieku. Viņa vienīgais trūkums ir četras kājas. Muitas suns Badijs ir sevi pierādījis. Viņa iegāde un barošana noteikti ir efektīva valsts investīcija. Tikai nevis daži, bet daži simti suņu būtu vajadzīgi Latvijas muitā un robežsardzē, lai valsts būtu pasargāta no cigarešu, alkohola un narkotiku kontrabandas.