Jau 2013. gadā Inčupe arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā to sāka ietekmēt ne tikai krasta erozija, bet arī pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis labiekārtotais dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā, aplocījusies ap izcilo smilšu veidojumu, Inčupe to nograuza tiktāl, ka cīņā ar šī gada janvāra vētru Baltā kāpa padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva, radot draudus arī apmeklētājiem.
Iejaukties vai neiejaukties
Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Saulkrastu novada domi sāka īstenot ES Life+ programmas projektu Life Ekosistēmu pakalpojumi. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Latvijā tas ir jaunums, taču citur pasaulē ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika tiks aprobēta arī Saulkrastos - šai piejūras teritorijā ietilpst bioloģiski augstvērtīgas mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, arī Baltā kāpa.
Kā atzīst Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, pēdējā gada laikā Baltā kāpa piedzīvojusi vislielākos postījumus: «Jāņem vērā, ka no Baltās kāpas augšējās daļas līdz pilsētas ielai ir tikai 70 līdz 150 metru un pēdējo septiņu gadu laikā kāpa nobrukusi jau par 15 metriem.» Kāpas glābšanai būtu nepieciešami tūlītēji pasākumi, taču speciālistu viedokļi atšķiras. Tiek uzskatīts arī, ka šīs vietas unikalitāte slēpjas upes ietekas mainībā un cilvēkam dabas procesos nevajadzētu iejaukties. «Taču cilvēks jau ir iejaucies, un te vairs nevar nedarīt neko,» uzsver N. Līcis.
Jāizlemj speciālistiem
Kopējo vides stāvokli 17 kilometru garās Saulkrastu pilsētas šaurajā teritorijā veido vairāki aspekti, taču jūra ir pirmais no tiem.«Saulkrastos jūrā valdošie ir rietumu vēji, arī straumes jūrā tādas, kas netīrumus no līcī ietekošajām upēm un upītēm ik pa laikam sanes tieši šeit,» skaidro N. Līcis. Otrs aspekts ir pati Baltā kāpa. Saulkrastos visas kāpas ir irdenu smilšu veidojumi; augi tajās ir ļoti jūtīgi pret cilvēka ietekmi. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Saulkrastos ir 6200 cilvēku. Vasarā pilsētā un tās tuvumā uzturas līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Laika gaitā veidojas antropogēnā slodze jeb cilvēka radītā erozija. «Tāpēc ik gadu ieguldām ievērojamus līdzekļus, lai organizētu cilvēku plūsmu uz jūru, izbūvējot koka celiņus, veidojot kāpnes noejai uz pludmali un nobrauktuves cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būtu nepieciešams ierīkot arī vairāk civilizētas labierīcības, veidot autostāvvietas, taču mūsu budžets to neļauj paveikt,» stāsta domes pārstāvis.
Arī Saulkrastu pludmalei ir sava specifika. Tās uzkopšanai jāizmanto citi līdzekļi nekā, piemēram, Vecāķos vai Jūrmalā, kur pludmales smiltis no netīrumiem var izsijāt mehanizēti. Te smiltis ir sausas, irdenas, pati pludmale - šaura un slīpa. Pa šādu pludmali tehnika nevar pārvietoties, smiltīs tā grimst, tāpēc pludmales kopšana ir roku darbs. No jūras izskaloto savāc un atkritumu urnas iztukšo cilvēki. Centra teritorijā pludmali kopj iepirkumu konkursā uzvarējušā uzņēmuma darbinieki, pārējā teritorijā iztiek pašu spēkiem, iesaistot skolēnus, brīvprātīgos.
«Mēs saprotam, ka šāda kāpu teritorija ir ārkārtīgi jūtīga, tāpēc ar Life+ projekta palīdzību ceram pieaicināt labākos ekspertus, veikt situāciju modelēšanu un rezultātā izstrādāt tehnisko projektu Baltās kāpas labiekārtošanai, atrodot pārdomātāko risinājumu tās saglabāšanai, - tas ir speciālistu uzdevums,» uzskata N. Līcis.
Magnēta objekts
Saulkrasti kā pilsēta un novads sāka attīstīties samērā nesen, tikai pēc 2007. gada, uzskata vietējie iedzīvotāji. «Savulaik pilsētas normālu attīstību paralizēja autoceļš Rīga-Tallina. Pēc tam kad tika izbūvēts apvedceļš Via Baltica, nāca krīze. Nozīme bija arī tam, ka liela daļa zivsaimniecības nozarē strādājošo meklēja jaunas nodarbinātības iespējas un aizplūda prom. Tagad daudz kas novadā mainījies. Pēdējos gados pašvaldība iesaistījusies dažādu objektu veidošanā, ieguldot līdzekļus infrastruktūrā, izglītībā un sportā, tur aiziet lielākā daļa pašvaldības finansējuma,» atklāj N. Līcis. Pašvaldība var lepoties ar pērn centrālajā pludmalē atklāto Jūras parku, kas jau pirmajā sezonā funkcionējis kā «magnēta objekts». Jūras parks ir labiekārtota teritorija ar koka klājumu, no koka darinātiem sauļošanās krēsliem un pat velosipēdu turētājiem. Te ir rotaļu laukums bērniem, āra trenažieri, ielu vingrotāju un pludmales volejbola laukums. Vasarā darbojas kafejnīca, tūristiem pieejams informācijas centrs.
«Meklējam sadarbības iespējas arī ar uzņēmējiem, taču teritorija ir ierobežota savā attīstībā. Saulkrasti atrodas ierobežotā aizsardzības joslā, un plaša ražošana te nav iespējama,» norāda N. Līcis un turpina: «Valsts ir apstiprinājusi piekrastes attīstības pamatnostādnes, kurās ir atzīta piekrastes unikalitāte un vērtība. Piekraste ir Latvijas neizmantotais resurss. Cīnāmies, lai nepieciešamais atbalsts nepaliktu tikai uz papīra, bet valsts atrastu līdzekļus šīs piekrastes sakārtošanai un labiekārtošanai, lai uzņēmēji var plašāk attīstīt savus pakalpojumus un piesaistīt to cilvēku plūsmu, kas ikdienā pārvietojas pa Via Baltica.»
Domes pārstāvis pauž neapmierinātību par valsts situāciju finanšu izlīdzināšanas jomā. «Šogad pašvaldībai šajā fondā jāiemaksā 464 tūkstoši eiro, kas ir vairāk nekā mūsu attīstības budžets. No šī fonda saņems ne tikai nabadzīgie Latgales novadi, bet arī lielās pilsētas - Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils un pat Liepāja, kas no sava budžeta atbalsta profesionālas sporta komandas, rīko pludmales festivālus. Mēs dzīvojam daudz taupīgāk. Saulkrastu novads ir gara, ne pārāk blīvi apdzīvota piekrastes teritorija, kur vispirms jārisina jautājumi par vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Aizskaitot naudu prom un nerisinot problēmas uz vietas, vide neuzlabojas. Pašlaik mēs varam runāt tikai par to, kā to saglabāt, nevis labiekārtot un pilnveidot,» uzsver N. Līcis.