Šādi secinājumi izriet no Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ierosinātā un Banku augstskolas (BA) studentu veiktā pētījuma Studentu budžets. Studiju gada garumā BA studenti pasniedzēju vadībā izzināja nozīmīgāko, kas raksturo studentu ienākumus un patēriņu. Jauniešiem palīdzēja arī Centrālās statistikas pārvaldes konsultanti, uztura speciāliste Anna Augule, bet kā eksperti pētījumā iesaistījās arī studenti no Rēzeknes Augstskolas, RTU un Liepājas Universitātes. Rezultātā tapa optimālais studenta budžeta modelis. Tālāk turpināsies darbs pie studentu ekonomiskā budžeta metodoloģijas izveides, tāpat BA jaunieši pētīs iespēju racionāli samazināt piedāvātā optimālā patēriņa groza apjomu un izmaksas, kā arī rast alternatīvas pieejas nepārtikas preču groza veidošanā.
Šīgada pētījumā noskaidrots, ka studentu optimālajā patēriņa grozā nepārtikas preču izdevumi mēnesī aizņem 26% jeb 117 eiro, no kuriem visvairāk tiek tērēts apģērbam un apaviem, bet lielākās izmaksas grozā veido pārtika (168 eiro, 37%) un pakalpojumi (171 eiro, 37%). Pārtika studentam vidēji izmaksā 5,61 eiro dienā, bet gadā - 2048,86 eiro. Tiesa, šo summu var samazināt, plānojot sabalansētas un veselīgas ikdienas maltītes, secina pētnieki. Savukārt pakalpojumu patēriņš vidēji gadā sasniedz 2255 eiro, un te lielākie izdevumi saistīti ar mitekļa un transporta izmaksām. Dzīvot pie vecākiem ir divas reizes lētāk nekā kopmītnēs un 3,5 reizes lētāk nekā patstāvīgi īrēt dzīvokli.
Īpaši tika pētīta arī studentu nodarbinātība. No vienas puses, ja students iesaistās darba tirgū, neliela slodze liedz viņam iegūt gan darba iemaņas, gan vērā ņemamus ieņēmumus, jo atlīdzība nebūs lielāka par minimālo algas likmi. Šādas slodzes darbu arī ir grūtāk atrast. No otras puses - lai darbs netraucētu kvalitatīvām studijām, slodzei nevajadzētu būt lielākai par pusslodzi, bet vēlams, lai tā nepārsniegtu 12-14 stundu nedēļā. Tāpēc šobrīd studenti bieži meklē kompromisu starp darbu un mācībām.
«Pētījuma rezultāts uzskatāms par vēlamo studenta budžetu, taču darbs būtu turpināms, kritiski pārskatot metodoloģiju un atmetot lieko, lai nonāktu pie Latvijas mājsaimniecību rocībai atbilstošāka rezultāta,» komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa: «Pētījums būtu pilnīgs, ja rezultāts varētu kalpot studiju sācējiem un viņu ģimenēm kā orientieris gaidāmajām minimālajām sadzīves izmaksām, ļautu novērtēt vides, politikas un dzīves dārdzības izmaiņu ietekmi un izdarīt secinājumus par studējošo dzīves apstākļiem Latvijā.» A. Kauliņa uzsver, ka studentu finanšu situācija ir svarīga izglītības pieejamībai, jo studiju maksa un studenta sadzīves izmaksas ir nozīmīga summa, kas lielākoties gulstas uz vecāku pleciem.