Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), iespējams, sagaida arī tās augstākā ierēdņa nomaiņa, jo abi gadījumi saistīti ar valsts sekretāra Aleksandra Antonova kompetenci. Tuvākajā laikā ministrijai jāsniedz atzinums arī par Siguldas domes noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā. Šie ir daži no uzdevumiem, kuru dēļ jaunais ministrs uz mēnesi noslēdzis līgumu ar juridisko padomnieci Ingu Antāni (RP), jo viņa jau strādājusi birojā - arī pēc tam, kad 1. decembrī amatu atstāja iepriekšējais ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Joprojām nav arī zināms, ar ko beigsies Rīgas domes iecere noteikt braukšanas maksas atvieglojumus Rīdzinieku kartes īpašniekiem, jo jau pieļauts, ka strīds var nonākt tiesā.
Ministrs kā sabiedrotais
Ja Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa būtu piedalījusies valdības deklarācijas sagatavošanā, viņa kā svarīgu uzdevumu tajā ierakstītu attieksmes maiņu pret pašvaldībām. «Mums ir ļoti svarīgi, lai ministrs kļūst par pašvaldību sabiedroto un rūpētos par pašvaldību kapacitātes stiprināšanu,» Dienai sacīja I. Bērziņa. Viņa atzīst, ka sākums ir cerīgs - jau otrajā darbdienā E. Cilinskis tikās ar pašvaldībām, un saruna bija par nākamo Eiropas fondu plānošanas periodu, kas pašvaldībām patlaban ir vissvarīgākais jautājums.
Tās pašas dienas pēcpusdienā ministrs jau devās reģionālajā vizītē uz Kocēnu novadu un Valmieru. E. Cilinskis ir strādājis VARAM vairāk nekā desmit gadu, bijis valsts sekretāra vietnieks, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmu vadītājs. Viens no pirmajiem jautājumiem, kuru E. Cilinskis sāka risināt, bija par atbalsta programmu elektromobiļu iegādei un to uzlādes infrastruktūras izveidošanai. «Ar šo dokumentu strādāju jau tad, kad biju vēl ministrijas darbinieks. Birokrātijas dzirnas maļ lēni,» Dienai sacīja E. Cilinskis. V. Dombrovska valdības laikā viņš bija arī ministra E. Sprūdža komandā kā parlamentārais sekretārs, šo amatu atstāja pērn 1. jūlijā.
«Valdības deklarācijā ierakstīts vairāk, nekā iespējams līdz vēlēšanām izdarīt,» uzskata Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis, kuru iepriecina apņemšanās izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas gadiem nav izdevies. Deklarācijā teikts, ka jaunais likums stimulēs pašvaldības piesaistīt investīcijas un palīdzēs sabalansēt resursu pieejamību visām pašvaldībām. E. Sprūdžs izveidoja koalīcijas darba grupu šā likuma sagatavošanai, E. Cilinskis vēlas vispirms pie viena galda apsēdināt VARAM, Finanšu ministrijas un pašvaldību pārstāvjus. Viņš dzirdējis atbildīgās Saeimas komisijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) šaubas, vai finanšu izlīdzināšanas likumu līdz vēlēšanām varēs pieņemt, pieļaujot, ka to varētu iekļaut nākamā gada valsts budžeta paketē, kas gan iepriekš nav darīts.
VARAM sola turpināt īstenot arī Latgales attīstības programmu. E. Cilinskis par lietderīgu uzskata teritorijas paplašināšanu līdz Alūksnes novadam, kas ir ne mazāk depresīva. Valdība apņēmusies nostiprināt pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un teritorijas attīstības veicināšanā, izstrādājot attīstības programmas arī citiem reģioniem. Par vairākiem ministrijas pieteiktajiem darbiem diskusija jau nonākusi līdz Saeimai, kurā ir arī dažādi vērtētais piedāvājums ieviest depozītu sistēmu dzērienu iepakojumam, ko sola arī jaunā valdība. Tas būs viens no jautājumiem, kuru ar jauno ministru vēlas apspriest lielās pilsētas, sacīja M. Kučinskis. Viņš norādīja, ka ne ar pašvaldībām, ne privāto sektoru nav notikusi diskusija par šo iniciatīvu. Valdība sola atbalstīt policentrisku attīstību, kā tas paredzēts Nacionālajā attīstības plānā. E. Cilinskis par samērā mazsvarīgu uzskata jautājumu par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, kā arī neplāno grozīt pašvaldību robežas, bet pieļauj, ka varētu izvērtēt to atbilstību teritoriju attīstības tendencēm.
Ierēdnis rīkojies
Taču vispirms ministram būs jārisina mantojumā saņemtās smagās lietas. Pēc E. Sprūdža atkāpšanās viņa pienākumus izpildīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), kurš ierosināja dienesta pārbaudi par amatpersonu rīcību Karvas HES lietā. VARAM valsts sekretārs A. Antonovs decembrī licis sagatavot lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Karvas HES būvniekam SIA Patina, ar kuru E. Sprūdžs ierosināja sadarbību pārtraukt. Vides organizācijas vainoja Karvas HES Vaidavas upes sagandēšanā, bet Patina pārsūdzēja tiesas lēmumu, ar kuru HES būvatļauja bija atzīta par nelikumīgu, ziņo LETA.
Ekspremjers V. Dombrovskis ir uzdevis izveidot arī gudrona dīķu projektā iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanas komisiju, bet E. Cilinskis rīkojumu precizējis, paredzot tieši A. Antonova darbības vērtējumu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga. Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projektu īsteno SIA Skonto būve kopā ar vācu apakšuzņēmēju MUEG, kuri bija norādījuši uz nepieciešamajām papildu izmaksām, atklājot ievērojami lielāku piesārņojumu, nekā sākotnēji domāts. Līdz ar to nepieciešamā summa sasniedza 16 miljonus eiro, ko iepriekšējā valdība arī paredzēja. Savukārt A. Antonovs bija Skonto būve valdes priekšsēdim Guntim Rāvim paziņojis, ka naudas nebūs, jo nav saņemta atļauja no Iepirkumu uzraudzības biroja. Tas, savukārt, atsaucas uz ministrijas vēstuli, kurā apšaubīta papildu naudas piešķiršanas pamatotība, ziņo Nekā personīga. A. Antonovs piedāvājis rīkot jaunu konkursu.