Latvijā industriālajiem patērētājiem atšķirībā no mājsaimniecībām elektroenerģijas cena ir viena no augstākajām Eiropā. Parasti tajā tiek vainota obligātā iepirkuma komponente (OIK), kuru daudzi uzskata par nevajadzīgu. Dienas aptaujātie eksperti gan uzsver, ka OIK ir diskreditēta, tāpēc ka tās piemērošanas sistēma daudziem šķiet grūti izprotama, turklāt nav detalizēti izskaidrota sabiedrībai. Pati OIK ideja tiek atzīta par pareizu, jo tas ir veids, kā sekmēt enerģētisko neatkarību. Jāpiebilst, ka šogad pirmo reizi OIK izmaksu kompensēšanai paredzēts saņemt valsts budžeta mērķdotāciju 29,3 miljonu eiro apmērā, kas kalpos par vispārēju OIK samazinājumu.
Kāpēc vajag OIK
OIK sastāv no divām daļām - viena ir atbalsts elektrības ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kas ieviests, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) apņemšanos sasniegt zaļo resursu īpatsvara pieaugumu līdz 2020. gadam. Savukārt otra daļa - atbalsts gāzes koģenerācijai, kas nodrošina nepieciešamās bāzes jaudas Latvijai. OIK mainās ik gadu, to aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem, un to apstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulators.
Kā stāsta Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, OIK būtība ir segt starpību starp elektroenerģijas ražotāja pašizmaksu un tirgus cenu. Ja pašizmaksa ir augstāka par tirgus cenu un starpība netiek kompensēta, neviens uzņēmējs šajā jomā nedarbosies. Tas nozīmē, ka Latvijai visas nepieciešamās elektroenerģijas jaudas nāktos importēt un tas apdraudētu valsts enerģētisko neatkarību, pieļauj eksperts.
Latvenergo pārstāvji uzsver, ka neviena bāzes stacija nedz Latvijā, nedz Eiropā nevar tikt uzcelta, balstoties tikai uz komerciāliem principiem, jo elektrības cenas tirgū ir samērā zemas. Līdzīgi kā atbalstu saņem Latvijā vienīgā lielas jaudas termoelektrostacija TEC-2, tā arī citās valstīs - Vācijā, Skandināvijā un Polijā - atbalstu saņem ne tikai zaļie ražotāji, bet arī elektrostacijas, kas nodrošina bāzes jaudas un valsts elektroapgādes drošību. Vairāki eksperti gan norāda, ka TEC, kas izmanto fosilo kurināmo - dabasgāzi -, ir neefektīva un dārga. Ja TEC tiktu darbināta, piemēram, ar šķeldu, tas būtu lētāk. Turklāt pašlaik lauvas tiesa OIK aiziet tieši TEC un fosilā kurināmā atbalstam. To par nepieņemamu situāciju dēvē arī R. Āboltiņš un norāda, ka arī maksa par jaudām nebūtu iekļaujama OIK.
Konkurss un zemākā cena
Vislielākos sabiedrības iebildumus gan radījusi tieši OIK, kas saistīta ar AER - mazajām HES, vēja un biogāzes stacijām. R. Āboltiņš piekrīt, ka daudzus gadus pastāvējusī AER atbalsta sistēma ir bijusi necaurskatāma. Taču tas nekādā ziņā nenozīmē, ka vajadzētu apšaubīt AER pozitīvo devumu, jo atkarība no fosilajiem resursiem tiešā veidā apdraud mūsu valsts drošību un tieši AER attīstība ir iespēja «nokāpt no Krievijas gāzes adatas», uzsver eksperts. R. Āboltiņš uzskata, ka atbalsts AER nozīmē mazākus CO2 izmešus, pozitīvu sociālo un ekonomisko ietekmi, it īpaši pašvaldību līmenī, darbvietas biomasas vākšanas nozarē, loģistikā, pakalpojumu sektorā, kā arī zemes un mežu reģenerācijā.
R. Āboltiņš arī uzsver, ka pretēji sabiedrībā izplatītajam mītam AER tehnoloģiju izmantojuma atbalstīšanai ir viena no minimālākām ietekmēm uz patērētāju maksājumiem salīdzinājumā ar pārējiem izmaksu faktoriem: tīklu pakalpojumiem, dabasgāzes tehnoloģiju atbalstu un dabas gāzes cenu pieaugumu.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs atzīst, ka līdzšinējā sistēma AER atbalstam ir bijusi necaurskatāma un OIK ideju diskreditējoša. «Mēs esam apturējuši atļauju izsniegšanu tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros, līdz nebūs sakārtota sistēma. Mūsu piedāvājumā, kuru iesniegsim valdībā ap gadumiju, ir divi galvenie jauninājumi. Pirmais - atļaujas vairs nevarēs saņemt ikviens gribētājs. Mēs noteiksim jaudas apjomu, kuru mēs vēlamies iepirkt. Otrais - mēs to iepirksim konkursa kārtībā no tā ražotāja, kurš piedāvās viszemāko cenu.»
R. Āboltiņš uzsver, ka atbalsts šiem ražotājiem nedrīkst būt mūžīgs, tam ir jābūt terminētam. Kad uzņēmējs savas investīcijas ir atpelnījis, viņam jāspēj konkurēt tirgū. Tam piekrīt J. Spiridonovs, norādot, ka tiks sekots līdzi, lai kādā brīdī netiek pārmaksāts, jo ar laiku investīcijas sāk atmaksāties un starpība starp pašizmaksu un tirgus cenu sarūk. Tiks arī sekots līdzi, lai uzņēmējs pieteikto projektu patiešām īsteno. Citādi atļauja tiks anulēta, piemēram, šogad ir anulētas jau 250 izsniegtās atļaujas.
OIK nepieaugs
J. Spiridonovs arī stāsta, ka OIK, «ja ir saprātīgā apmērā, mūsu uzņēmēju konkurētspēju negrauj», taču pēdējos gados saistībā ar nekontrolētu atļauju izsniegšanu OIK augusi par 50%. Amatpersona uzsver, ka tiks strādāts pie tā, lai pašreizējais OIK līmenis nepieaugtu, un prognozē, ka arī nākotnē pašreizējais tās apjoms netiks pārsniegts. Turklāt no 2016. gada paredzēts kompensēt OIK 85% apmērā lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem; pašlaik tiek lēsts, ka kompensēšanas mehānisms varētu attiekties uz 64 Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem. Tiesa, tam jāsaņem Eiropas Komisijas atbalsts. Jautāts, kā tiks kompensēts šis atbalsts, J. Spiridonovs norāda, ka ir divi veidi - vai nu tas tiks sadalīts uz galviņām visiem elektroenerģijas patērētājiem, vai to segs no valsts budžeta. Par to būs jālemj valdībai. Jāpiebilst, ka «dažas ES dalībvalstis jau izveidojušas īpašus valsts atbalsta mehānismus energointensīvās rūpniecības atbalstam», uzsver EM.
AER asociācijas valdes priekšsēdētājs Mareks Konons EM vēlmi sakārtot OIK piemērošanas sistēmu vērtē atzinīgi, taču norāda, ka problēma ir zemākajā cenā: «Ja iepirks jaudas no ražotāja, kurš piedāvā viszemāko cenu, tas nozīmē, ka faktiski tiek lobēta viena konkrēta tehnoloģija, ar kuru šo cenu var sasniegt, bet biomasas nozare, kas izmanto gan vietējos dabas resursus, gan vietējo darbaspēku, faktiski tiks izputināta. Tāpēc mūsu priekšlikums ir iepirkumu sadalīt pa tehnoloģijām un tad katrā konkrētajā tehnoloģiju grupā izvēlēties zemāko cenu. Pretējā gadījumā tiks lobēta viena - vislētākā - tehnoloģija.» M. Konons arī uzskata, ka atbalstam noteikti jābūt terminētam - ne ilgākam par 15 gadiem, jo aptuveni astoņos gados atmaksājas investīcijas un septiņus gadus investoram būtu iespēja gūt peļņu.
Patlaban elektroenerģijas tarifā vislielākās komponentes ir pati elektrības cena - 32,02% - un sadales tīkla pakalpojumi - 30,6%. Kompensācija AER stacijām veido tikai 2,7%.