, 1995., 1998., 2002. un 2006. gadā par vietām Saeimā caurmērā kāroja pacīnīties krietni vairāk sarakstu. Par pa pusei taustāmu rezultātu varam uzskatīt to, ka socioloģiskās aptaujas dažiem apvienību sarakstiem sola labākus vēlēšanu rezultātus. Iespējams, šajās vēlēšanās nudien varētu izrādīties, ka LPP/LC un TP, kā arī konkurējošā saraksta - _Tēvzemei un brīvībai/_LNNK un _Visu Latvijai!_ - elektorāti ir uzticīgi nobalsojuši par apvienībām, kurās apvienojušies viņu favorīti. To, vai tā patiesi būs noticis, protams, uzzināsim tikai brīdī, kad vēlēšanu komisijas visā Latvijā sāks skaitīt par kandidātu sarakstiem nodotās balsis.
Protams, neraugoties uz relatīvi pieticīgo sarakstu skaitu, cīņa par vietām Saeimā būs sūra. Tās laikā lietā tiks likti gan atļauti, gan, visticamāk, arī neatļauti ieroči. Galu galā - neētisku metožu izmantošana priekšvēlēšanu kaujās tā īsti nav aizliegta, un cīņā par varu visi līdzekļi labi. Domājams, visdedzīgākie cīnītāji būs tie, kam jau tagad ir izredzes pārvarēt 5% barjeru, - vienkārši tāpēc, ka šīm partijām un apvienībām ir pieejami ievērojami lielāki finanšu un intelektuālie resursi nekā viņu mazāk zināmajiem konkurentiem. Mazpartijām, kas savu politisko piedāvājumu, spriežot pēc nosaukuma, balsta uz idejām par prezidentālas iekārtas ieviešanu vai Daugavas pārrakšanu, diez vai būs iespējams pilnvērtīgi konkurēt ar tādiem politikas veterāniem kā Saskaņas centrs vai ZZS vai arī jaundzimušajām politiskajās cīņās rūdīto partiju apvienībām Vienotība, Par labu Latviju un Visu Latvijai!/Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Līdzīgi kā ekonomikā, arī politikā konkurence ir progresa dzinulis. Un, ja reiz vēlētāju izvēlei tiek piedāvāti veseli trīspadsmit saraksti un uz simt tautas priekšstāvju vietām pretendē 1239 kandidāti, tad nav nekāda pamata sūroties, ka nav no kā izvēlēties. Tīri matemātiski rēķinot, sanāk, ka katrā ar zaļu ādu apvilktajā parlamenta deputāta krēslā ir gatavi sēsties 12,39 pretendenti. Konkurss gan sanāk mazāks nekā uz budžeta vietām iekārojamākajās studiju programmās, bet tomēr - pretendentu ir gana.
Vēl šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija izlozēs sarakstu numurus, tādējādi dodot starta šāvienu jau pieminētajām skarbajām cīņām. Tas, kas līdz vēlēšanām atlikušajos nepilnos divos mēnešos būtu jāizdara ikvienam, nav nekas sarežģīts. Izmantojot visus iespējamos informācijas resursus un, galvenais, paša veselo saprātu, ir izvētīt izvēlei piedāvātos trīspadsmit sarakstus un tajos piedāvātos kandidātus, īpašu uzmanību pievēršot gan kandidātu līdzšinējai darbībai, gan arī reputācijai.