Citādi nekā Eiropā

Domāju, ka tā nav unikāla situācija, drīzāk jau tas atbilst mūsu kultūras tradīcijai - vismaz viens no bērniem paliek dzīvot kopā ar vecākiem, kam jau arī ne vienmēr gribas palaist pieaugušos bērnus projām no pavarda. Protams, sava nozīme ir arī ekonomiskajiem apstākļiem - ja mēs būtu ļoti pārticīga sabiedrība, tad jaunajiem būtu vieglāk sākt patstāvīgu dzīvi. Kad ģimenē ienāk znoti un vedeklas, nereti rodas nesaprašanās. Sadzīvošana vairākām paaudzēm vienā mājā prasa lielu toleranci, taču tad, kad jaunajiem piedzimst bērni, vecvecāki atkal kļūst par lielu vērtību, jo var tos pieskatīt.