Astanas ierobežojumu dēļ Krievija no Baikonuras šogad izplatījumā palaidīs mazāk kosmosa kuģu, nekā bija plānots, tādēļ Maskava ir paziņojusi, ka varētu pārskatīt kosmodroma nomas līgumu, kas Kazahstānas budžetā ik gadu ienes miljonus. Tas var iedragāt arī Krievijas kosmosa programmu līdz brīdim, kad krievi pabeigs savu jauno kosmosa centru Amūrā.
Rūpes par vidi
Pagājušā mēneša sākumā Kazahstānas kosmosa aģentūras KazKosmos vadītājs Talgats Musabajevs, uzstājoties valsts parlamentā, paziņoja, ka plāno samazināt Krievijas nesējraķešu Proton-M palaišanas daudzumu no Baikonuras kosmodroma. Decembra beigās Astana apstiprināja, ka 2013. gadā krieviem atļaus veikt 12 no plānotajām 17 Proton raķešu palaišanām, skaidrojot to ar vēlmi samazināt videi kaitīgo izmešu daudzumu, ko rada nesējraķešu degviela. Kazahu lēmums sadusmoja Krieviju, kas, lai neapdraudētu apkārtējo vidi, iepriekšējos gados iztērēja milzu līdzekļus, lai uzlabotu Proton raķetes, kuru darbināšanai izmanto ļoti toksisko raķešu degvielu heptilu. Avoti Krievijas kosmosa nozarē apgalvo, ka palaišanu skaita samazināšanas dēļ pirmām kārtām cietīs komerclidojumi, tādēļ to rīkotāji būs spiesti maksāt milzīgas soda sankcijas, kas nozīmēs viņu bankrotu, raksta NEWSru.
Maskava uzskata, ka līdz ar to būtu jāmaina Baikonuras kosmodroma nomas līguma noteikumi, samaksu par kosmodroma izmantošanu aprēķinot pēc tā, cik daudz raķešu ir startējušas. Pašreizējais nomas līgums, kas tika parakstīts 2004. gadā un ir spēkā līdz 2050. gadam, paredz, ka Krievija Kazahstānai ik gadu pārskaita 115 miljonus dolāru (61 miljons latu). Papildus 50 miljonus dolāru (26,5 miljoni dolāru) Maskava tērē kosmodroma uzturēšanai.
Motivācija neskaidra
Parlamenta uzrunā T. Musabajevs arī sacīja, ka Kazahstāna vēlas pārņemt kosmodromu un tam blakus esošo 70 tūkstošu iedzīvotāju lielo pilsētu savā jurisdikcijā, tādējādi pārskatot arī nomas līguma termiņus.
Nevienam gan nav īsti skaidrs, kādēļ Kazahstāna vēlas iegūt Baikonuru savā pārziņā. Krievijas medijos ir parādījušies sazvērnieciski minējumi, ka krievu aiziešana no Baikonuras būtu izdevīga ASV, kas varētu būt nākamā kosmodroma izmantotāja. Tomēr reti kurš eksperts piekrīt šai versijai, sakot, ka amerikāņiem Baikonura nav nepieciešama, jo viņiem pašiem ir vairākas kosmosa kuģu palaišanas vietas.
Sava versija ir Maskavas NVS institūta pētniekam Andrejam Grozinam, kurš apgalvo, ka Kazahstāna vienatnē vēlas attīstīt vienu no Baikonuras palaišanas iekārtām, lai būtībā iegūtu monopolu pār kravu nogādāšanu izplatījumā, atstājot krievu pārziņā tikai cilvēku nogādāšanu kosmosā. Kosmosa nozares pārstāvji uzskata, ka šāda Kazahstānas uzvedība paātrinātu Krievijas plānu attīstīt pašai savus kosmosa centrus. Amūras apgabalā Krievijas Tālajos Austrumos līdz 2018. gadam paredzēts pabeigt kosmodromu Vostočnij, tāpat paredzēts modernizēt Pļeseckas kosmodromu pie Arhangeļskas. Līdz 2030. gadam no Pļeseckas un Vostočnij kosmosa centriem tikšot palaisti 90% Krievijas kosmisko raķešu, no Baikonuras - tikai 10%, atstājot Kazahstānu bez miljoniem.