Kā norāda Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa, pētījums liecina, ka, salīdzinot ar 2011. gadu, Latvijas sieviešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir nedaudz samazinājusies. Iespējams, galvenie iemesli ir emigrācija, ārvalstnieku aktīvāka līdzdalība uzņēmumu pārvaldē, kā arī pēckrīzes periodā sabiedrībā valdošais uzskats, ka iesaistīšanās biznesā saistīta ar paaugstinātu risku un neprognozējamību. Tajā pašā laikā mazo uzņēmumu veidošanos (un tieši tajos ir samērā liels sieviešu uzņēmēju īpatsvars) veicinājusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA. Aptuveni 38% no visām mazkapitāla SIA Latvijā pieder sievietēm.
Pārsvarā tirgotājas
Visbiežāk biznesā iesaistās sievietes vecumā no 30 līdz 49 gadiem - šajā vecuma grupā iekļaujas teju puse no visām uzņēmējām, liecina Lursoft dati. Savukārt aptuveni trešdaļa no visām dāmām biznesā ir sievietes 50-69 gadu vecumā.
Tiesa, pētījums atklāj, ka sievietēm piederošajiem uzņēmumiem kopumā finanšu rādītāji ir sliktāki nekā vidēji valstī. Analizējot datus par 2011. gadu, vidējais apgrozījums uz vienu firmu, kuras īpašniece ir sieviete, bijis par 27,34% zemāks nekā valstī vidēji. Tāpat sieviešu īpašumā esošas firmas 2011. gada griezumā strādājušas ar lielākiem vidējiem zaudējumiem uz vienu uzņēmumu nekā uzņēmējsabiedrības vidēji valstī.
Iespējams, šādi fakti daļēji saistās ar uzņēmējdarbības jomām, kādās Latvijas biznesa sievietes visbiežāk izvēlas darboties. Lursoft noskaidrojis, ka vispopulārākā sfēra sieviešu uzņēmēju vidū ir uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšana un konsultēšana nodokļu jautājumos - Latvijā kopskaitā reģistrēti 2373 šīs jomas uzņēmumi, kuri pieder sievietēm. Otrā izplatītākā joma ir mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku. Jāpiebilst, ka mazumtirdzniecība dominē arī visā populārāko sieviešu biznesa virzienu Top 10 kopumā. Trešajā vietā savukārt ierindojas restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi.
Pēc skaita visvairāk sievietēm piederošu uzņēmumu reģistrēts Rīgā un Pierīgā - 29 584. Tajā pašā laikā uz kopējā uzņēmumu fona šeit tas ir vismazākais sieviešu īpatsvars starp uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, jo Rīgā no visiem uzņēmumiem 31,61% gadījumu sievietes ir īpašnieces, bet 31,72% - amatpersonas. Tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā pārējās Latvijas lielākajās pilsētās, kur vidēji 38% no visiem uzņēmumiem īpašnieces un amatpersonas ir sievietes. Visvairāk uzņēmumu, kurus dibinājušas sievietes, ir Ventspilī - 41,13% no kopskaita. Reģionu griezumā biznesā aktīvākās dāmas mīt Vidzemē, tālāk seko Kurzeme un Latgale.
Vada emocionālāk
Komentējot pētījuma rezultātus, uzņēmēja un biedrības Līdere vadītāja Aiva Vīksna ir nedaudz pārsteigta, ka sieviešu vadītie uzņēmumi ir mazliet nerentablāki nekā valstī vidējais līmenis, un uzsver, ka iemeslus palīdzētu noskaidrot plašāks pētījums. Viņasprāt, tāpat varētu vēlēties, lai arī gados jaunākas sievietes vairāk uzsāktu savu biznesu. Tomēr kopumā A. Vīksna vērtē, ka Latvijas ekonomikas mugurkauls ir mazais bizness, kuru vada sievietes gan Rīgā un Pierīgā, gan arī reģionos. Sieviešu iesaiste biznesā gan būtu jāveicina ar dažādām atbalsta programmām.
Arī uzņēmēja Ilze Garanča, konfekšu ražošanas uzņēmuma Taste CAPS! īpašniece, norāda, ka pētījums atklāj Latvijas sievietes kā uzņēmīgus cilvēkus, kas nebaidās vērt vaļā kaut vai mazus, bet pašas savus uzņēmumus. «Sievietes ir emocionālākas, līdz ar to, iespējams, biznesu vada vairāk ar emocijām, nevis pragmatiskiem aprēķiniem. Sievietes noteikti ir gatavas turpināt darboties ar mazākiem ieņēmumiem, nekaļot lielos plānus. Ļoti iespējams, ka šie mazie peļņas cipari neļauj izdzīvot «tukšajos» biznesa mēnešos, kas noteikti katram biznesam ir,» I. Garanča spriež.