Meklēt darbu arī ir darbs. Tiek tērēts laiks, cilvēka enerģija, prasme. Es esmu čigāns un domāju par Latvijas čigāniem. Es izprotu kritiku par čigāniem. Brīžiem tā ir nevietā, brīžiem - vietā. Šajā rakstā es runāju par to, ko darīt ar čigāniem, ja ir katastrofāli zems dzīves līmenis?! Ir jādod iespēja čigāniem pašiem rūpēties par sevi. To vislabāk var paveikt atbildīgās iestādes, sabiedrības atvērtība jaunām tendencēm. Valstij jārūpējas, lai čigāni piedalītos Latvijas procesos. (Ap)vienosimies, jo šāds sociālās krīzes stāvoklis nav izdevīgs nevienam. Galvenais - atvēlēt čigāniem pietiekamu uzmanību un piedāvāt darbu! Ikviens iedomāsimies reālu cilvēku, kura tauta dzīvo Latvijā jau 500 gadu un kurš cieš badu un cīnās par dzīves pamatvajadzību apmierināšanu.
Sociologs un pētnieks Deniss Kretalovs savā pētījumā raksturo romu integrācijas problēmu, ko var apzīmēt kā apburto loku, kurā daudzi elementi kopā veido marginālu sociālo vidi. Apburtais loks izpaužas šādi: izglītības trūkums indivīdu un grupu kopumā noved pie zemas konkurētspējas darba tirgū un bremzē sociālo un ekonomisko attīstību; šī situācija noved indivīdu pie bezdarba vai nelegāla darba, kam pietiek ar zemu profesionalitātes pakāpi; bez noteikta ienākumu līmeņa nav iespējas nodrošināt apstākļus izglītībai. Arī 2003. gadā pētnieki secinājuši, ka Latvijā oficiālās ilglaicīgās darba attiecībās iesaistīto čigānu skaits nepārsniedz 5% no darbspējīgiem čigānu iedzīvotājiem. Vairāk nekā 95% nav oficiālu darba attiecību, čigāniem nav sociālās apdrošināšanas, un tas apgrūtina pieeju medicīnas pakalpojumiem. Tagad nekas nav mainījies. Paškritiski skatoties uz savu tautu - čigāniem -, jāatzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevar atrast darbu, ir atkarību problēma un sociālā degradācija. Esmu analizējis čigānu sociālo slāņu grupas, un skumji jāsecina, ka vismaz 85% gadījumu kvalificējami kā nabadzība. Ko darīt?
Mans ierosinājums - sākt risināt nodarbinātības jautājumu. Aicinu izbeigt skatīt čigānus kā kultūras, riska grupas vai maznodrošinātā statusa objektus, bet gan uztvert tos kā reālus cilvēkus Latvijā. Ir bezjēdzīgi citēt un fokusēties uz tiesību un politikas jomu, kas netieši izsauc atbildes reakciju «naids pret naidu». Šādu politisko nostādni var ievērojami paplašināt, izmantojot tādas nostādnes kā «veicināt un saglabāt etnisko kultūru» u. tml. Manuprāt, šāds domāšanas modelis - diagnoze noteikta, neredzot cilvēku, - Latvijā ir parasta parādība. Kā norāda filozofs B. Sordē: «Neviens lielāks naudas piešķīrums romu integrācijas problēmu nerisinās, ja nemainīsies attieksme pret tiem. Latvijā vecāki cilvēki uzskata - daudzi čigāni vienuviet nozīmē, ka siltumnīcā vairs nebūs tomātu. Savukārt jaunieši norāda - varbūt čigāni zog, bet viņi nav lielākie zagļi, jo ir arī cilvēki, kas pamanījušies nozagt valsti.» Diskriminācija darbā ir pazīstams vārds. Diskriminācija parasti sākas ar CV.
Valstij un pašvaldībām ir instrumenti, lai sāktu un padarītu efektīvāku nodarbinātības procesu. Tos var izmantot katrā pilsētā, piemēram, iesaistot katrā pilsētā vismaz 100 čigānu, nosakot to rakstura stiprās puses, spējas un prasmes. Diemžēl pētījumā Romu tiesības uz izglītību: īstenošanas situācija Latvijā (2011) konstatēts, ka valsts un pašvaldību līmenī trūkst politiskās gribas un izpratnes par romu izglītības jautājumu risināšanas nepieciešamību.
Kādā pētījumā tiek skaidroti iemesli, kāpēc uzņēmējs izvēlas konkrēto darbinieku, - tas ir atkarīgs no cilvēka rakstura īpašībām, arī no tautības. Personība ir kaut kas individuāls, tāpēc raksturojumi būtībā ir stereotipiski un nav attiecināmi uz visiem kādas tautas pārstāvjiem. Uzņēmēji aptaujā atzinuši, ka ne vienmēr darbinieka nacionālā piederība nosaka, cik labi viņš strādā. Savulaik jau Microsoft Latvija vadītājs Sandis Kolomenskis atbalstīja čigānu iesaistīšanu datorprasmju iemaņu apgūšanas projektā un pārliecinājās, ka čigāniem talanta līmenis ir pat lielāks nekā citu tautību pārstāvjiem, jo izrādās, ka čigāni datorprasmes apgūst ātrāk. Mudinu uzņēmumu vadītājus meklēt talantus, necīnoties tikai par tiem, kuri jau tagad ir topā, bet meklējot jaunas personības! Par čigānu iesaistīšanu Latvijas darba tirgū savulaik publiski paudis viedokli SIA Kalnozols būvniecība personāla daļas vadītājs O. Kārkliņš: «Kad aktuālāks kļuva darbaspēka trūkums un tika apspriesti dažādi varianti, kā pēc iespējas ātrāk piesaistīt lielāku cilvēku daudzumu vienlaikus, bija domas par viesstrādnieku ievešanu, tomēr izvēlējāmies čigānu tautības cilvēkus Latvijā.» Nodarbinātības sociālajā krīzē cieš visa ģimene, arī bērni. Pētījumos noskaidrots, ka romu ģimenēs visbiežāk ir trīs četri bērni (36%), 32% - viens divi bērni, 17% - pieci seši bērni, samērā daudzās ģimenēs (13%) ir vairāk par sešiem bērniem - līdz pat 11. Slikto sociālo apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt, lai bērni apmeklētu skolu. Atbildes atspoguļo iemeslus: nav naudas skolai - 39%, bērns labāk vēlas strādāt - 34%. Kopumā vērtējot valsts programmas Čigāni (romi) Latvijā īstenošanas rezultātus, jāsecina, ka programma bija labi izstrādāta, bet praksē mazrezultatīva. Ierobežotā finansējuma dēļ netika īstenoti vairāki programmā paredzētie pasākumi. Atkrīt pārmetumi čigānu līderiem, kuri nostādīti muļķa lomā savas tautas priekšā. Pats esmu saņēmis brāzienus un pārmetumus no čigāniem, ka manas aktivitātes nedod rezultātus. Mēs, čigānu aktīvisti, visai bieži saņemam nosodījumu no saviem tautiešiem tāpēc, ka valsts amatpersonas atļaujas deklarēt nepārbaudītu informāciju, bet sociālās dzīves realitāte ir cita. Ko darīt spēcīgiem jauniešiem, tēviem, kuri vēlas palielināt ienākumus? Sliktāko scenāriju mēs visi zinām. Vismaz sociālās palīdzības (LM) atbalsts darbojas vienmēr, bet kā ir ar īstām darba tiesībām? Vai katram čigānam darba meklētājam ir vajadzīgs savs diktofons un videokamera, lai fiksētu nekorekto izturēšanos un diskriminācijas pazīmes darba meklējumos? Šķiet, tā būs jārīkojas.
Lai čigāni varētu atrisināt savas sociālās problēmas, vajadzīga nauda. Normālā gadījumā to vajadzētu iegūt strādājot. Tam vajadzīga prasme un atbilstoša izglītība. Tad Latvijā mainīsies uzskats par čigānu parazītisko dzīvesveidu.