Ir svarīgi atzīmēt, ka darba tirgū ir vairāki amati (tulki, grāmatveži, dizaineri un citu specialitāšu pārstāvji), kuri var veikt darbu no mājām, un to darba devēji var izmantot.
Darba ņēmējam, pirms vispār sāk domāt par potenciālo iespēju strādāt no mājām, vienlaikus svarīgi izvērtēt visus aspektus, ar ko var nākties sastapties, un būtiski paturēt prātā, ka strādāt no mājām nav gluži tas pats, kas veikt darbu birojā. Savukārt darba devējam jāatceras, ka darbinieka nodarbināšana ārpus darba telpām prasīs papildu investīcijas no uzņēmuma - gan aprīkojuma, gan tehnoloģiju ziņā.
Pozitīvie aspekti darbiniekam, strādājot mājās, varētu būt iespēja strādāt arī tādā uzņēmumā, kas atrodas tālu no dzīvesvietas, laika ekonomija, naudas ekonomija (ietaupās ceļa izdevumi, kā arī izdevumi par pārtiku, apģērbu), iespēja darbu savienot, piemēram, ar studijām. Darbs no mājām ir arī labs veids, kā atgriezties darba tirgū pēc ilgāka pārtraukuma.
Negatīvie aspekti, veicot darbu no mājām, ir saistīti ar to, ka jāpadomā par darba vietas izveidi mājās - nepieciešams ne tikai darba galds un aprīkojums, bet arī pietiekams klusums, kur neviens netraucē. Turklāt, strādājot mājās, nav kolektīva sajūtas, saziņa ar kolēģiem notiek elektroniskā veidā, vērojams arī informācijas trūkums par uzņēmumā notiekošo, savukārt, strādājot birojā, nodrošināta ikdienas savstarpējā komunikācija un vadītājs ir sastopams birojā. Tieši socializācijas trūkums ar kolēģiem ikdienā ir ļoti būtisks aspekts, kas traucē ilgtermiņā veikt darbu no mājam. Tāpēc uzņēmumi nereti pat nosaka, ka darbiniekiem, kas veic darbu no mājām, 1-2 reizes mēnesī jāierodas uzņēmuma birojā un jāpavada laiks sapulcēs, komunikācijā ar kolēģiem un individuālā sarunā ar tiešo vadītāju.
Pirms pieņem piedāvājumu, veikt vai neveikt darbu no mājām, katram pašam, pazīstot sevi, godīgi jāatbild: «Vai es spēšu strādāt mājās?», jo, izvēloties strādāt ārpus biroja, jābūt motivētam un disciplinētam darbiniekam, lai neciestu darba kvalitāte un rezultāti un vienlaikus novārtā netiku atstāti citi dzīves aspekti, piemēram, ģimene. Tāpēc ikvienam, kurš domā par darba uzsākšanu no mājām, rūpīgi būtu jāizvērtē, vai šāds darba veids ir viņam piemērots, kā arī, vai nodrošināti visi priekšnoteikumi pilnvērtīgam darbam ārpus ierastā biroja ritma.
Attālināta darba ieviešana rada izaicinājumus personāla vadības speciālistiem, jo, nodrošinot darbiniekiem tādu iespēju, nākas domāt par dažādiem personāla vadības procesiem, pilnveidojot vai izstrādājot jaunus, kas attiektos tieši uz tiem darbiniekiem, kas darbu veic no mājām.
Pasaules tendence pat ir tāda, ka attālināti notiek potenciālā darbinieka zināšanu un prasmju pārbaude, darbinieks tiek pieņemts darbā attālināti, kā arī attālināti tiek veikti visi pārējie personāla vadības procesi.
*Personāla vadības speciāliste atpūtas un izklaides tīklā Klondaika