Tobrīd jau zināji, ka esi nočiepis ripu Pujacam?
Nē, nepamanīju, ka tas ir viņš. Čaļi gan uzreiz prasīja, vai es pirms spēles ar Žoru esot kaut ko sarunājis. Tā bija spēles epizode, kādas hokejā gadās. Muļķīgi bija, bet nekas ārkārtējs. Pretinieku komandu šāds pavērsiens gan nesamulsināja, jo tā turpināja spēlēt augstā tempā.
Pēc spēles Pujacs neko neteica par pieļauto kļūdu?
Nē, bet gan jau vēl pagūsim to epizodi izrunāt. Tajā epizodē Žora kļūdījās, bet kopumā spēlē viņš mums sagādāja galvassāpes. Skaitliskajā vairākumā viņš savā vietā ir labs.
Parasti apspēlē vārtsargu, bet šoreiz meti starp kājsargiem?
Nostrādāja refleksi.
Kāpēc bija tik daudz noraidījumu?
O, jā, tik tiešām uz roku pirkstiem var saskaitīt maiņas, kuras spēlējām pieci pret pieci. Šī mača labākais spēlētājs mūsu komandā noteikti bija skaitliskais mazākums.
No otrā perioda ik pa laikam bija jūtams spiediens uz Dinamo vārtiem?
Ļoti bieži viņiem ceturtais uzbrucējs bija aizsargs. Tas arī it kā radīja vairākumu mūsu zonā. Parasti arī iedzinēji mēģina forsēt notikumus laukumā. Man ir lielāks gandarījums, ka trešo periodu nospēlējām 0:0, nevis, piemēram, 4:4.