Ienaidnieks numur viens
Šī gada WEF darba kārtību lielā mērā noteica ASV prezidenta Baraka Obamas 21.janvāra paziņojums par apņemšanos ierobežot banku apmērus un funkcijas un izskaust finanšu institūciju vadītāju nesamērīgās prēmijas.
Pasaules lielāko banku pārstāvji, ierodoties Davosā, jutās kā ielenkumā, jo viņu virzienā tiek raidīti lielākie nopēlumi par globālo krīzi. Viņu neomulību vairoja arī ikgadējās Edelman Trust Barometer aptaujas rezultāti, kas liecina, ka vairākums cilvēku visā pasaulē neuzticas bankām. Piemēram, ASV uzticības līmenis bankām šogad sarucis līdz 29 procentiem, salīdzinot ar 68 procentiem 2007.gadā, raksta Reuters.
Lai gan baņķieri ir neizpratnē, kādēļ viņi ir «ienaidnieks numur viens», un iepriekš bija pret jebkādiem banku darbības ierobežojumiem, tomēr Davosas samitā viņiem nācās piebalsot politiķiem, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, tomēr tām jābūt globālām, nevis lokālām.
«Mums ir nepieciešami globāli noteikumi, lai risinātu globālas problēmas. Tas ir visa pamatā. Pretējā gadījumā tas nozīmē katastrofu,» uzskata Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē. Savukārt komercbanku pārstāvji uzskata, ka politiķiem ir jāizvēlas, ko viņi grib panākt ar reformām. «Vai mums ir jāuzņemas lielāks risks, jābūt radošiem izaugsmes vārdā vai jākoncentrējas uz drošību?» WEF noslēguma diskusijā svētdien vaicāja Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermanis.
Jārēķinās ar Āziju
Dažas balsis aicināja rietumvalstis ņemt vērā arī Āzijas viedokli, jo tādas valstis kā Ķīna un Indija globālās ekonomikas recesijas laikā turpina strauju izaugsmi, tādējādi pieaug to nozīme pasaulē. «Mēs nevēlamies situāciju, ka galvenokārt no Rietumu viedokļa veidotas reformas dēļ Āzijai vajadzētu lietot zāles pret slimību, kuras tai nemaz nav,» sacīja britu bankas Standard Chartered vadītājs Pīters Sends un uzsvera, ka šī reģiona bankas samērā maz cietušas no krīzes.
Ķīna šogad bija pārstāvēta ar lielāko delegāciju Davosas saieta 40 gadu ilgajā vēsturē, tādējādi netieši apstiprinot daudzu ekspertu viedokli par varas virzīšanos austrumu, konkrētāk - Pekinas virzienā. Nav gan skaidrs, vai tas novedīs pie ciešākas sadarbības vai konfrontācijas. Ķīna uzskata, ka atbilde slēpjas uzticībā.
«Starp ķīniešiem un amerikāņiem, un citām Rietumu tautām trūkst abpusējas uzticības,» uzskata bijušais Ķīnas politiķis un starptautiskā finanšu foruma vadītāja vietnieks Čens Siveins. «Vienīgais veids, kā saglabāt šīs attiecības stabilas, ir radīt savstarpēju uzticību.»