Cīņas ap konfesiju īpašumtiesību atjaunošanu uz vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem - tādiem kā Pēterbaznīca vai Ave sol koncertzāle - vismaz uzjundī sabiedriskas diskusijas, turpretim par nu jau tradicionālo finansējuma piešķiršanu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā diskusijas parasti izpaliek. Nenoliedzami, ka gan pērn, gan šogad svētku organizēšanai no valsts budžeta atvēlētā summa - nepilni 80 tūkstoši latu - ir samērā pieticīga. Aglonas bazilikas draudze gan bija prasījusi 197 tūkstošus, kas arī ir salīdzinoši pieticīgi. Savulaik taču Jaunavas Marijas godināšanai atvēlētais valsts budžeta finansējums bija krietni lielāks un pārsniedza pat miljonu latu. Tomēr tas īsti nemaina lietas būtību, proti, to, ka, gadu no gada lemjot par finansējuma piešķiršanu Aglonas bazilikas draudzei, neviens tā īsti nav pacenties reizi par visām reizēm vienoties, kādi ar svētku organizēšanu saistītie izdevumi būtu jāsedz valstij un kādi - pašai draudzei. Ir tikai normāli, ka valsts institūcijas parūpējas par svētku apmeklētāju drošību, tas ir, finansē policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku klātbūtni pasākuma norises vietā. Tiesa, tā īsti nav skaidrs, kādēļ līdzekļi šo dienestu darba finansēšanai nav jau laikus ieplānoti attiecīgo institūciju budžetā. Pasākums Aglonā notiek katru gadu un nekādi nav kvalificējams kā neparedzēts gadījums.
Tomēr nepilnības ar budžeta plānošanu ir tīrais nieks salīdzinājumā ar politiķu un ierēdņu nevēlēšanos vismaz vienu reizi detalizēti izvērtēt, cik lielā mērā valstij vispār būtu jāiesaistās šī pasākuma finansēšanā.
Lai cik nepatīkami tas izklausītos, realitāte ir skarba - Jaunavas Marijas godināšanai veltītie svētki tieši ar Aglonas bazilikas draudzes svētību ir pārtapuši komercializētā tingeltangelā. Pērn svētkus apmeklēja aptuveni 90 tūkstoši cilvēku, un tiek lēsts, ka šogad apmeklētāju skaits pārsniegs 100 tūkstošus. Komersantiem, kas parūpēsies, lai garīgās apceres apvējo nevis vīraka, bet gan šašliku smarža, šie svētki būs īsts pļaujas laiks. Kāds nopirks pīrādziņu, cits - minerālūdens pudeli, vēl kāds - zeķu pāri...
Likums «Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā» noteic, ka svētceļniekiem un vienkāršiem ziņkārīgajiem par Aglonas bazilikas apmeklēšanu samaksu nedrīkst prasīt, toties uz komercdarbību šis aizliegums neattiecas. Aglonas bazilikas draudze par atļaujām nodarboties ar uzņēmējdarbību Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā iekasē samaksu - iepriekšējos gados par atļauju tirgot svētceļniekiem, piemēram, šašlikus un desiņas, komersanti draudzei maksāja 100 līdz 150 latu, atsevišķos gadījumos pat vairāk. Lielai daļai svētceļnieku un arī vienkāršajiem pilsoņiem šo reliģisko svētku komercializācija gan tā īsti neiet pie sirds un šķiet nepieņemama, bet Aglonas bazilikas draudzei pret to nav iebildumu. Iemesls, visticamāk, gaužām laicīgs un merkantils - atļauju izsniegšana papildina draudzes kasi. Savukārt liela daļa izdevumu, kas saistīti ar svētku norises organizēšanu, kā jau minēts, bez īpašām ierunām tiek segti no valsts budžeta.
Varam tikai minēt, kādu motīvu dēļ pat drastiska taupības režīma laikā valsts institūcijas piever acis uz faktu, ka ikgadējie svētki Aglonā ir pārvērtušies par peļņas avotu. Iespējams, tas saistīts ar nevēlēšanos aizvainot aptuveni pusmiljona Latvijā dzīvojošo katoļu jūtas, bet tikpat labi varam pieņemt, ka patiesais iemesls ir tas, ka dažu politiķu priekšvēlēšanu aģitācijas kalendārā 12.-15. augusta ailēs jau ierakstīta līdzdalība šī gada Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.
Līdz pašiem svētkiem vēl ir palicis krietns laika sprīdis, kurā, ja labi saņemtos, būtu iespējams atrisināt vismaz triviālo jautājumu par komercdarbības atļauju izsniegšanu. Ar to jau nu noteikti nav jānodarbojas Aglonas bazilikas draudzes vadībai jeb garīgās varas pārstāvjiem. Šī funkcija gaužām dabiski piedienētu Aglonas novada domei vai kādai citai laicīgās varas institūcijai, kam, protams, varētu noteikt pienākumu par uzņēmējdarbības atļauju izsniegšanu iekasētos līdzekļus ieguldīt svētku norises nodrošināšanā. Naudas jautājumos laicīgās varas koķetērija ar reliģiskajām konfesijām ir pilnīgi nevietā, jo īpaši gadījumos, kad draudžu ienākumi nekādi nav saistīti ar ticīgo ziedojumiem.