Jau gaisa temperatūra virs 24 grādiem pēc Celsija ir signāls, ka izsaukumu NMPD mediķiem būs vairāk. Šoreiz starp slimnīcā nogādātajiem bijis gan 11 dienu vecs zīdainis, gan 86 gadus veca sieviete. Visiem bijušas karstuma izraisītas problēmas - cilvēka ķermenis pats nav vairs spējis regulēt temperatūru. Tas arī ir viens no simptomiem, kad jāmeklē palīdzība - straujas ķermeņa temperatūras izmaiņas, Dienai stāsta NMPD pārstāve Ilze Bukša. Vienlaikus ciest var arī dažādas orgānu sistēmas, būt krampji, galvas reiboņi un pat samaņas zudums. Problēma gan nav tikai gaisa temperatūrā. Cilvēki bieži nelieto šķidrumu un ietekme ir arī hroniskām saslimšanām, tāpat karsta, nevēdināta telpa var būt iemesls veselības problēmām.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs Dienai atzīst, ka galvenokārt mediķi cīnās ar slimībām, kas siltā laika dēļ saasinājušās. Līdzīgi ir ar auksto laiku ziemā. Tāpēc ārsts nerunā par to, ka vispār nevajadzētu uzturēties saulē, bet visā jāievēro mērenība, jābūt uzmanīgiem ar fizisko slodzi. Gan NMPD, gan slimnīcā novērots, ka vecākiem cilvēkiem karstā laikā kļūst slikti tieši pēc strādāšanas dārzā, savukārt jauniešiem - pēc sportiskajām aktivitātēm. A. Višņakovs piebilst, ka pērn divi cilvēks pēc fiziska darba karstā laikā pat iekrituši komā.
I. Bukša attiecībā uz maziem bērniem vēl piebilst, ka krietni karstāks var būt arī bērnu ratos un automašīnā, kur bērnu vienu nedrīkst atstāt pat minūti. Par laimi, uz šādiem izsaukumiem ne mediķiem, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābējiem nenākas doties bieži.
Šajās dienās VUGD nav saņēmis daudz izsaukumu arī par mežu ugunsgrēkiem. Tam apliecinājumu Diena guva Valsts meža dienestā. Tā pārstāve Selva Šulce norāda, ka nedēļas laikā bijuši 10-12 meža ugunsgrēku, kas neesot daudz. Tomēr kopš gada sākuma mežs dedzis 523 reizes, skarot 450 hektāru platību, tajā skaitā 115,7 hektāru jaunaudzes. Tieši to degšana rada vislielākos zaudējumus. Dienestā lēš, ka meža videi nodarītie zaudējumi gadā vidēji sasniedz pat pusmiljonu eiro. Diemžēl visbiežāk ugunsnelaime izcēlusies tieši cilvēku neapdomīgas rīcības dēļ. Ļaunprātība gan esot atsevišķi gadījumi.
Lielākajiem meža ugunsgrēkiem dienests gatavojas augustā, jo tad cilvēki vairāk laika pavada mežos ogojot un sēņojot. Pirmais vilnis pavasarī jau ir garām - tas šogad bijis skarbs laiks, jo lijis maz un cilvēki dedzinājuši kūlu arī mežmalās. Ugunsnedrošais laiks mežos Latvijā turpināsies līdz rudenim, un, kā saka S. Šulce: «Sērkociņi jāatstāj mājās!» Savukārt mediķi cer, ka cilvēki būs uzmanīgi gan pie ūdens, gan domājot par savu veselību.