Neskatoties uz to, ka atbildes spēlē jau no pirmās minūtes bija jādomā par to, kā gūt trīs vārtus, ventspilnieku galvenais treneris Jurģis Pučinsks nemainīja spēlētāju izvietojumu un palika pie izvēles spēlēt ar trīs centra aizsargiem (Ritus Krjauklis, Antons Jemeļins, Vitālijs Barinovs). Lielais centra aizsargu skaits gan netraucēja dzeltenzilajiem velt nepieciešamos uzbrukuma viļņus. Pirmajās divdesmit minūtēs mājinieki Ventspils vārtus neapdraudēja, savukārt dzeltenzilie pat divas reizes pārbaudīja pretinieku vārtsarga Daniela Orlunda modrību (pa reizei Ivans Doričs un Daniils Turkovs). HJK spēlētājs abās reizēs pārvirzīja bumbu uz stūra sitienu.
Vislabākā izdevība atklāt rezultātu pirmajā puslaikā bija Ritvaram Ruginam, taču viņš sita bumbu garām vārtiem. Iniciatīva piederēja aktīvajiem ventspilniekiem, tikai pietrūka pēdējā akorda. Savukārt savā laukuma pusē dzeltenzilie bija spiesti domāt par pretuzbrukumu riska samazināšanu, taisot taktiskos sodus pēc iespējas tālāk no vārtiem, par ko zviedru tiesnesis Andreass Ekbergs nekautrējās viesiem rādīt dzeltenās kartiņas.
Izturējuši viesu sākuma ofensīvu, mājinieki vairāk sāka kontrolēt bumbu. Laiks šoreiz bija viņu sabiedrotais, tāpēc pat šķietami neproduktīvi uzbrukumi bez sitieniem vārtu virzienā somus apmierināja. Ventspils vārtsargam Vitālijam Meļņičenko pirmoreiz spēlē bija jāiesaistās vien 66. minūtē, kad rezultāts 0:0 Latvijas kluba līdzjutēju optimismu bija samazinājis teju līdz minimumam. Otrā puslaika vidū HJK pārsvars pieauga, bet Ventspils uzbrukumiem trūka asuma. Šķita, ka Jurģim Pučinskam jāatsvaidzina spēle ar futbolistu un varbūt pat izvietojuma maiņu, palielinot uzbrūkošā bloka spēlētāju skaitu, taču «misters pacietība» palika uzticīgs savam sākotnējam plānam. Otrā puslaika beigās gan tika nomainīti abi uzbrucēji, bet drīz pēc tam zaudētie vārti noņēma jautājumu par uzvarētāju no dienas kārtības.
Dzeltenzilajiem bija iespējas ar ātriem vārtiem atgriezt intrigu, taču tas neizdevās.