A._).
Autorus, kuru vidū ir gan pieredzējuši režisori, gan arī debitanti, no vairāk nekā trīsdesmit pieteikumiem izraudzījās īpaša žūrija, palīdzot viņu ieceres realizēt dzīvē. Šī konkursa rīkošana tika aizsākta pagājušajā gadā, kad tapa piecas jaunas un oriģinālas dokumentālās īsfilmas, - režisora Daiņa Kļavas un operatora Valda Celmiņa darbs Mitrais par vienu no pirmajiem Latvijas profesionālajiem dabas inspektoriem pat ticis nominēts Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvai divās kategorijās: Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma un Labākais dokumentālās filmas operators (noslēguma ceremonija norisināsies 11. decembrī - I.A.).
Režisores Aijas Bley filmas Re starts uzmanības centrā ir šī darba producente Elvita Ruka. «Būt par filmas varoni ir ļoti grūti. Profilakses nolūkos to vajadzētu piedzīvot visiem, kas veido dokumentālo kino. Tu esi audums, no kura šuj aizkariņus, vai gaļa, no kuras cep kotletes,» teic Elvita Ruka, kura pati ir vairāk nekā desmit dokumentālo darbu līdzautore. Taču īsfilma nav viņas portrets, bet gan stāsts par sievieti, kas laimīgas nākotnes vārdā cenšas sakārtot pagātnes konfliktus. «Mums nebija svarīgi, kāda ir viņas profesija vai sasniegumi, mēs meklējām dzīvu cilvēku, kas risina reālas problēmas un nebaidās tās atklāt,» piebilst Aija Bley.
Režisores Līgas Gaisas filma Cukurvate, degunlāči un monocikls ļauj ielūkoties Rīgas Cirka aizkulisēs, kurās «šķiet iespējams pieskarties radīšanas brīnumam». Savukārt režisores Unas Celmas darbs Īsā diena ir stāsts par vienu dienu kādā veco ļaužu pansionātā Latvijas pierobežā, kuras iemītniekus mēs esam nogrūduši pagaldē un izliekamies, ka viņu nav, - akcentē dokumentālās īsfilmas radošā komanda. Dzintara Dreiberga darbs Lones soms solās kļūt par pārdomas rosinošu piemēru dzīves kvalitātes atkarībai no paša uzņēmības. Tas vēsta par bēgļu gaitās dzimušo Viktoru, kurš bijušajā sovhoza ēdnīcā ir iebūvējis krogu, ceptuvi, spa, viesnīcu un autoveikala bāzi.
Savas filmas piedāvās arī divas debitantes - Alise Zariņa dokumentālajā īsfilmā Pēdējais zvans seko kādas omulīgas lauku skoliņas slēgšanai Latgalē. «Nolēmām koncentrēties uz bērniem, pieaugušos maksimāli atstājot aiz kadra,» saka režisore, kura mēģina saprast, ko nozīmē sausais apgalvojums «lauki izmirst». Savukārt Daina Zviedre darbā Vilciens pienāk 20:14 pēta, ko un kāpēc cilvēki dara vilcienos, kas «ir kā metāla kapsula, kurā var novērot, kas Latvijā notiek: dažādas profesijas, tautības un vērtības, kā arī kultūras slāņus». Projekta Latvijas kods jaunākās filmas būs skatāmas arī Latvijas Televīzijas 1. kanāla ēterā - no 10. līdz 18. novembrim un 22. novembrī plkst. 11.