Jūrkalnes iela ir spilgts piemērs tam, ka tāds svarīgs satiksmes objekts kā tilts var līdz nepazīšanai izmainīt gan ielas izmantošanas intensitāti, gan apkārtējo vidi.
Irlavas un Jūrkalnes ielas krustojuma nozīme pieaugusi pēc tam, kad izbūvēts un modernizēts lidostas Rīga/Jūrkalnes ielas viadukts, turklāt Jūrkalnes ielā 15/25 izvietojies Nordic Technology Park. Pateicoties viaduktam un Jūrkalnes ielas pagarinājumam, minētā satiksmes artērija ieguvusi tiešu pieslēgumu Kārļa Ulmaņa gatvei, un tai raksturīga vērā ņemama transporta intensitāte.
Mierīgā Irlavas iela ar Jūrkalnes ielu veido problemātiski pārredzamu krustojumu. Ar krustojuma pārredzamību no labās puse gan problēmu nav nekādu, jo Nordic Technology Park žogs ir caurredzams, taču redzamību no kreisās puses pilnībā nosedz blīvs koka žogs, kas no ielas norobežo privātmāju.
«Jūrkalnes - Irlavas ielas krustojums izceļas ar nepārredzamību, braucot pa Irlavas ielu virzienā uz Zolitūdi. Grūti ieteikt vienkāršu risinājumu, lai novērstu šo problēmu. Luksofors droši vien nav vienkāršs risinājums, jo dārgs. Vai Satiksmes departamentam nav laiks ierīkot gājēju pāreju,» retoriski jautā autovadītājs Raimonds.
Autovadītājam ir jāizbrauc krustojuma vidū, lai pagrieztos uz Jūrkalnes ielu vai turpinātu kustību pa Jāņa Endzelīna ielu. Papildu grūtības gājējiem un braucējiem, kas dodas uz Nordic Technology Park, rada fakts, ka Jūrkalnes ielai virzienā uz Apūzes ielu nav ietvju. Minētajā krustojumā gan transportlīdzekļu, gan gājēju skaits pieaug, un mazāk neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošībai būtu nepieciešams izveidot gājēju pārejas. Tiesa, pēc pagājušā gada CSN statistikas faktiem, līdz 40 km/h samazināts ātrums Jūrkalnes ielā un uzstādītas jaunās paaudzes luminiscējošās ceļa zīmes, taču, ilgi gaidot šī krustojuma aprīkošanu ar luksoforu, vajadzētu vismaz pārejas iezīmēt.