Anatolijs Gorbunovs
Kad es biju ministrs, vismaz Lietuvā daudz vairāk līdzekļu atvēlēja ceļiem, esmu lasījis, ka arī Igaunijā veiksmīgi darbojas ceļu atjaunošanas programma. Pirmajai prioritātei jābūt tiltiem, tos nevajadzētu aizlaist postā. Pieņemu, ka daudzi tilti ir nolietojušies un prasa remontu, un to stāvokli no malas nemaz nevar novērtēt.
Roberts Zīle
Gadiem ilgi nebija iespējams investēt ceļos to līdzekļu apjomu, lai ceļi nesabruktu. Tā nav krīzes laika problēma, bet ilgst jau no pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma. Visu laiku trūka naudas. Ir arī objektīvi iemesli, ņemot vērā teritorijas platību un iedzīvotāju blīvumu, mūsu ceļu tīkls ir ļoti plašs. Mūsu valstī ceļos jāiegulda daudz vairāk līdzekļu nekā valstīs, kurās iedzīvotāju blīvums ir lielāks.
Valsts autoceļu fondu likvidēja laikā, kad es biju ministrs, bet es paliku viens, arī vēlākais ministrs Ainārs Šlesers toreiz balsoja par fonda samazināšanu. Tomēr autoceļu fonds vien nav pamats naudas pietiekamībai.
Ainārs Šlesers
Kopš neatkarības atjaunošanas ceļiem ilgstoši nebija nodrošināts pietiekams finansējums. Man izdevās atjaunot Valsts autoceļu fondu. Tā bija garantēta un prognozējama nauda ceļu nozarei. Bija iespējams plānot attīstību ilgstošā laika periodā. Turklāt katru gadu finansējums pieauga, un 10 gadu laikā ceļi būtu savesti daudz pienācīgākā kārtībā. Tagad šī nauda ir nozagta investīcijām - šogad vien ceļiem, no likumā garantētajiem 220 miljoniem latu 140 miljoni ir izmantoti vienkārši budžeta caurumu lāpīšanai. Tādējādi ceļi turpinās brukt un nozare būs atkarīga no valdības žēlastības dāvanām. Tāpēc esmu vērsies Satversmes tiesā, lai šādā veidā mēģinātu atgūt ceļiem likumā garantēto finansējumu un ceļu sakārtošana varētu turpināties.
Kaspars Gerhards
Baltijas valstu vidū Latvija var lepoties ar plašu un sazarotu ceļu tīklu. Diemžēl padomju gados liela daļa no tiem tika izbūvēta neatbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un augsnes īpašībām. Tomēr galvenais no iemesliem slēpjas ceļu nozarei paredzētā finansējuma piesaistē.
Ceļu būvniecība, plānošana, projektēšana un celtniecība ir gadiem ilgs process, kurā gan pasūtītājam - valstij un pašvaldībām, gan ceļu būvniekiem ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kāds tas būs ilgtermiņā. Viens no risinājumiem ir piesaistīt ceļu finansējumu degvielas akcīzes nodoklim.
Uldis Augulis
Lielākā daļa Latvijas autoceļu un tiltu ir būvēti pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Līdz ar to ir uzkrājies liels remontdarbu deficīts, tāpēc ceļu segums ir nolietojies un turpina sabrukt. Protams, jāņem vērā arī apstāklis, ka savulaik būvētie ceļi nebija un nav paredzēti tādai satiksmes slodzei un intensitātei, kāda tā ir šobrīd, kas arī rada ceļu segas konstruktīvo slāņu ātrāku sabrukšanu. Mēs gribam pārvadāt pa ceļiem 60 un vairāk tonnu un pēc tam kliedzam, ka pāris gadu laikā ir iebrauktas tādas rises (piemēri nav tālu jāmeklē - Rīga-Daugavpils šoseja pirms Salaspils). Un visbeidzot - Autoceļu fonda likvidēšana un visu, piemēram, par degvielas akcīzi iekasēto resursu ieskaitīšana valsts pamatbudžetā iepriekšējos gados radīja situāciju, kurā nebija iespējams precīzi iezīmēt ceļu remontam un rekonstrukcijai paredzētos līdzekļus, turklāt vienmēr pamatbudžetā ir citas, sāpīgākas vajadzības, kas ir risinātas arī uz ceļu rēķina.