Vēl piecas mazas reklāmas bija 8. lapas apakšā. 4. lapā varējām lasīt 21 Rīgas kinoteātra plašo repertuāru.
Kāds tad bija laiks Dienas dzimšanas dienā? Dienas pirmā publicētā laika prognoze 1990. gada 23. novembrī solīja daudz aukstāku laiku nekā Dienas 25 gadu jubilejā: gaisa temperatūra dienā mīnus seši līdz mīnus viens grāds, ziemeļu rajonos līdz mīnus 10 grādiem, bet naktī ziemeļu rajonos pat līdz mīnus 18 grādiem.
Bet nu pie satura. Dienai, gaitu sākot, apsveikuma vārdus veltīja LR MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers, teikdams, ka Dienas ienākšanu gaida ar satraukumu, kā daudzas Latvijas ģimenes. Iekšlietu ministrija bija publicējusi paziņojumu, ka tās dienesta apliecības, kuras izdotas speciālo uzdevumu milicijas vienības darbiniekiem, uzskatāmas par nederīgām. Rubrikā Dienas viesis Laima Vaikule Edgaram Bražim atklāja, ka restorānos pirms uzstāšanās viņa uztraukusies tikpat, cik tagad uz lielajām skatuvēm. Jānis Peters Dienas reportierim Maskavā Aināram Dimantam stāstīja, kā 7. novembra pieņemšanā Mihails Gorbačovs, viņu ieraudzījis, pusnopietni, puspajokam teicis: «Sūtnis nāk.» «Kad es devos mājās no šīs pieņemšanas un īsās sarunas ar PSRS prezidentu, reizē tēlaini un reizē fiziski izjutu, cik tālu ir Latvijas patiesā neatkarība. Ja patiesi neatkarīgu valstu sūtņiem mašīnas tika izsauktas pa reproduktoru, tad man uz pārstāvniecības mašīnu bija jāiet līdz viesnīcai Maskava ārpus Kremļa. Es neskaitīju savus soļus līdz automašīnai, taču tajā brīdī es domāju, ka tik tālu ir jāiet visai Latvijas tautai līdz savas valsts atgūšanai.» Taisnība vien Peteram bija, jo arī laikraksts Diena astoņu lapu formātā iznāca tikai līdz 1991. gadam, kad tika ieņemts Preses nams un sekoja barikāžu laiks, un pie lielā formāta atgriezās tikai aprīļa beigās.
Protams, pirmajā numurā bija arī Dienas vadītāju ievadraksti. Latvijas Republikai orgānu nav, savā ievadrakstā apgalvoja Dienas galvenais redaktors Viktors Daugmalis, atgādinot, ka, būtu avīze dibināta pāris gadu ātrāk, tās piederības apzīmējumā būtu rakstīts Augstākās Padomes un Ministru Padomes orgāns. «Orgāni ir vajadzīgi tur, kur tauta tiek uzskatīta par līdzekli kādu politisku, ekonomisku vai reliģisku dogmu realizēšanai. Tiesa, Dienas pirmsākums bija parlamenta un valdības kopīgs lēmums par jauna laikraksta dibināšanu; arī laikraksta vadība ir šo divu institūciju iecelta. Taču ar šiem diviem normatīvajiem aktiem oficiālo iestāžu klātbūtne Dienas tapšanā faktiski arī izbeidzās. Turpmākās tikšanās un sarunas bija vērstas uz to, lai izgaisinātu jebkuras ilūzijas par savstarpējām «aizmugurēm» un «izpalīdzēšanām».» Daugmalis arī definēja jaunā laikraksta ambīcijas: «Jā, Diena grib ieņemt Latvijas politiskā centra vietu. Tas būs grūts un ilgstošs darbs, iekams mēs nopelnīsim savu lasītāju cieņu un uzmanību, - taču bez lielām pretenzijām nemaz nav vērts sākt. (..) Esam pārliecināti, ka Dienai būs ilgs un spraigs mūžs, un tas nozīmē - Latvijas sabiedrībai būs iespēja radīt sev spoguli, kurš atstaros vairāk gaismas un mīlestības nekā tumsas un naida.»
Savukārt Dienas redaktora pirmā vietniece Sarmīte Ēlerte savā ievadrakstā izskaidroja jaunā laikraksta uzbūves principus: «Ziņas vienmēr būs pirmajā, septītajā un astotajā lappusē. Pirmajā - pats svarīgākais no Latvijas skata, nedalot, vai tas noticis Preiļos, Maskavā vai Vašingtonā. (..) Jau virsraksts ļaus saprast, kādu notikumu fiksē konkrētā reportāža, un, izlasot pirmo rindkopu, varat būt droši, ka esat uzzinājuši pašu svarīgāko. Dienas reportāžās notikuma galveno jēgu nekad neiemudžināsim pēdējā teikumā.» Tā kā Dienas pēdējais teikums vēl nav uzrakstīts, nevar garantēt, vai visi sagaidīs laiku, kad būs iespēja pārliecināties par šā apgalvojuma patiesumu.