Dinamo spiež Arēnu Rīga dalīties peļņā

Līdzšinējie nosacījumi paredz maksāt Ls 5000, ja atnāk līdz 3000 skatītāju, un par katru nākamo skatītāju jāmaksā Ls 1,70. Tātad, ja uz spēli atnāk 10 000 skatītāju, Dinamo arēnai maksā Ls 17 000 (plus PVN). «Mēs esam privāts uzņēmums, un rentabilitāte ir 2-3% no kapitālieguldījumiem. Prasījām nacionālās sporta bāzes statusu - valsts parādīja pigu,» stāsta A. Babris. Pēc viņa teiktā, no visiem 180 arēnā notiekošajiem pasākumiem hokeja spēles ir tikai 30, tāpēc ir nekorekti apgalvot, ka tās dod lielākos ienākumus. «Mūsu noteikumi ir pietiekami korekti kā visiem. Par ledus sagatavošanu jāmaksā atsevišķi, bet lielākā daļa izmaksu ir par siltumu un elektrību. Divas trešdaļas arēnu Eiropā ir valsts un pašvaldību finansētas vai dotētas. Mums ir peļņa Ls 400 000 gadā, kas nav daudz, ņemot vērā ieguldītās summas,» uzsvēra A. Babris. Savukārt Dinamo Rīga ģenerāldirektors Zigmārs Priede norādīja, ka klubs vēlētos saņemt zināmu daļu peļņas, ko spēļu laikā nopelna ēdienu un dzērienu tirgotāji, jo līdz šim vienīgie ienākumi ir no biļetēm, abonementiem un suvenīriem. «Arēna Rīga mums ir labs un atsaucīgs partneris, ja nerunājam par naudu. Spēļu grafiku koriģēšanas un tehnisko jautājumu ziņā esam saņēmuši tikai pretimnākšanu. Ja arēnas izmantošanas nosacījumus koriģēt neizdosies, aktuāls kļūs jautājums par savas halles celtniecību,» atzina Z. Priede. Jau iepriekš izskanējis, ka jaunajā hallē varētu būt 7000-8000 skatītāju vietu. Z. Priede norādīja, ka šādu paziņojumu nebūtu, ja tiem nebūtu nopietna seguma, jo katrai pilnvērtīgai komandai ir vajadzīga infrastruktūra, pirmām kārtām savs ledus, kur trenēties un spēlēt.