Abas valstsvienības tikušās 20 reizes - astoņas uzvaras ir Vācijai, sešas - Spānijai. Vēl sešas reizes vienības cīnījušās neizšķirti. Pasaules kausā ceļi krustojušies trīs reizes, un pārliecinoši labāk sekmējies vāciešiem - divas uzvaras un viens neizšķirts. Visbiežāk atmiņā tiek atsaukti divus gadus veci notikumi, kad spāņi pieveica vāciešus Eiropas čempionāta finālā Vīnē (1:0). Toreiz uzvaras vārtus guva Fernando Torress pirmajā puslaikā. «Viņi toreiz bija pārliecinoši labāki, lai gan uzvarēja tikai ar minimālu pārsvaru,» atceras tās cīņas dalībnieks vācu pussargs Bastians Šveinšteigers. «Protams, ir vēlme revanšēties. Jau esam apliecinājuši, ka varam uzvarēt komandas, kas uz papīra ir spēcīgākas.»
Vācijas izlases pieteikumā ir astoņi, bet Spānijas - 11 tās spēles dalībnieki. Taču daudz kas ir mainījies. Piemēram, Torress nebūt nav tik labā kondīcijā kā toreiz, jo savainojumi viņam krietni vien pabojājuši šo sezonu. Uzbrukuma nasta ir uz Dāvida Viljas pleciem. Lai gan visai smagnēji, Vilja pagaidām cienīgi iztur līdera lomu. Spānis ar pieciem gūtiem vārtiem ir rezultatīvākais turnīrā. Vāciešiem četri vārti ir Miroslava Klozes un Tomasa Millera rēķinā. Pēdējam gan diskvalifikācijas dēļ spēle jāizlaiž.
Spāņi smagnēji izskatījās ceturtdaļfinālā, un nevar zināt, vai tā nav tendence. Taču arī ne visi vācieši iepriekšējā cīņā zibeņoja. Piemēram, mazāk pamanāms bija uzbrūkošais pussargs Mesuts Ezils, brīžiem koncentrāciju vidējā līnijā zaudēja arī partneri. Būs interesanti, jo abas vienības izceļas ar draudīgu uzbrukumu, prasmi pieturēt bumbu un disciplīnu.