40 bakalaura un maģistra studiju beidzēju diplomdarbi, kuros tvertais ideju svaigums un jēgpilnums vairākumā gadījumu ir virzīts uz labuma gūšanu plašākai sabiedrībai, liek jautāt, kāpēc Nacionālā attīstības plāna izveidē, kurā daudz tiek runāts par cilvēka drošumspēju, nav iesaistīts neviens dizaina jomas profesionālis. Izstāde, ko vēl var pagūt apmeklēt šodien un sestdien LMA, ir labs ieskats dizaina nākotnes tendencēs un piedāvājumā, ko teicami raksturo sociālantropologu piedāvātais termins «labbūtība».
Dizaineru sociālās idejas
Fotogalerijā esam fiksējuši dažas, mūsuprāt, vizuāli izteiksmīgākās dizaina priekšmetu idejas, taču pēdējos gados Dizaina nodaļas maģistrantūras studentiem ir iespēja izmēģināt spēkus arī tā dēvētajā nemateriālajā dizainā sociālajā un pakalpojumu sfērā. Šādos gadījumos dizainers ir tikai viens no komandas, kura uzdevums ir uz ierastām lietām kādā sistēmā paraudzīties no malas un palīdzēt rast risinājumus dažādām problēmām. Piemēram, Marta Krakovska un Mārtiņš Hermansons projekta Draudzīgi senioriem. Stāsti un idejas labākai ikdienai ietvaros ir pārstrukturējuši vecākai paaudzei adresēto mājaslapu senioriem.lv un apgādā to ar nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar seniorību un dizainu. Šie studenti arī pārliecinājuši Rīgas kafejnīcas Tinto īpašnieku, lai šo vietu radītu draudzīgu senioriem - izveidotu viņiem saprotamāku un pārskatāmāku ēdienkarti, parūpētos par īpašiem laikiem ar akcijas cenām tieši senioriem.
Sociālo projektu, kas vērsts uz izglītības reformāciju, piedāvā Baiba Ciekure, kura iepriekš atpazīstamību izpelnījusies ar savu bakalaura darbu - 3D tāfelēm ģeometrijas apguvei. Ar projektu Uz riteņiem/spurām/spārniem viņa rosina mainīt skolas konceptu, lai tā nav statiska, bet atrastos kustībā. Autore uzskata, ka skola zināmā mērā ierobežo cilvēka brīvību, kaut patiesībā mācīties var spēlējoties. «Tas ir filozofiski domāts,» saka B. Ciekure. «Kaut vai mācoties fiziku. Skolā to darām teorētiski, bet mēs tikpat labi varam aiziet uz lidmodeļu pulciņu un to fiziku saprast tur.»
Bez pētījuma nevar
«Pēdējos gados neviens no bakalaura vai maģistra darbiem netiek veikts bez pētījuma,» saka B. Ābele. «Patlaban - arī citās dizaina skolās - netiek radītas jaunas lietas vienīgi estētisku apsvērumu dēļ. Dizaineram piemīt vajadzība pēc komunikācijas, zināšanām, sadarbošanās, pat ja pēc tam savu darbu realizēs viens pats.» Starp darbiem, kurus piedāvā četras Dizaina nodaļas apakšnozares - funkcionālais dizains, vides māksla, metāla un modes dizains -, ļoti uzrunā vides dizaineru darbi, tajos lielā daļā gadījumu iecere ir mērķtiecīgi un prātīgi sakārtot pilsētvidi un citas teritorijas. Madara Matisone piedāvā Brīvības ielas līnijā «izsistos zobus» jeb nojauktos namus aizstāt ar dekoratīvām modulārām konstrukcijām, savukārt Ligita Breģe, lai satuvinātu daudzdzīvokļu namu kaimiņus, pagalmos iecerējusi izveidot modulāras vides objektu kopas - ērtas jauniešiem, sportotājiem, cilvēkiem, kas vienkārši grib pasēdēt, atpūsties. Jaunieši izstrādājuši idejas, piemēram, Ikšķiles dambja vai Alūksnes ezera krasta līnijas labiekārtošanai. Ekoloģisko domāšanu apliecina Rodiona Zeņeviča Kliko piepūšamais konstruktors - tā moduļi tiek gatavoti no PVC materiāliem, kurus izmanto milzīgajos pilsētvides reklāmkarogos.
Kā nepalikt ideju līmenī
«Pašreiz strādāju universālveikalā Stockmann par dekoratori, bet, ja prasāt pavisam tālu vīziju, ir skaidrs, ka tas būtu savs dizaina uzņēmums, jo šajos apstākļos dizaina produktu tiražēšana tūkstošos - daļēji arī savas nemācēšanas pēc piesaistīt līdzekļus un investorus - nebūtu iespējama,» uzskata jaunā vides dizainere ar nelielu starptautisko pieredzi Indra Merca. «Latvijas situācija ir tāda - nosauc cilvēkam priekšmeta cenu, pat neiekļaujot tajā dizaina procentu, un tas jau ir par dārgu.» Jānis Valdmanis, kurš izveidojis modulējamu barotavu sīkdzīvniekiem piepilsētnieku vajadzībām, iekļaujot piedāvājuma paketē arī pārtikas sagādi, veterināros u. c. pakalpojumus, uzskata, ka šo ideju viņš varētu attīstīt un sākt komercializācijas procesu.