Slavenais angļu pavārs Džeimijs Olivers kļuva populārs, reformējot skolu pusdienu piedāvājumu. Esmu dzirdējusi, ka tu dari ko līdzīgu...
Visu, ko dzīvē uzsāku, izzinu līdz pamatiem. Man nepatīk būt virspusējam, tādēļ katru ēdienu, kuru gatavoju, sākumā izmēģinu pats. Pētu, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēka organismu. Lasot senos vēdu rakstus, atklāju arvien jaunu informāciju par pārtiku, ēšanas paradumiem, augu īpašībām un to, kādu reakciju mūsos izraisa noteiktas garšvielas, dārzeņi un citi produkti. Savā dzīvē esmu pieredzējis daudz, strādājis ļoti augstas klases restorānos, tāpēc ir izveidojusies arī sapratne par to, kurā virzienā dzīvē vēlos iet. Un ziniet, mans mērķis nav pabarot «lielos» cilvēkus, bet gan bērnus. Pienācis mans laiks nodot zināšanas. Kopš septembra esmu uzsācis sadarbību ar diviem bērnudārziem, pakāpeniski tajos ieviešot īpašu, sabalansētu ēdienkarti. Piemēram, reizi nedēļā ir zivju diena. Tuvākajā nākotnē kādā no pirmsskolas izglītības iestādēm ieplānots uzbūvēt vistu aploku, kur katram bērnam pieder savs mājputns, viņš par to rūpējas, savāc olas un skatās, kā izšķiļas cālīši. Es ļoti mīlu dabu, un veselīgs uzturs man ir svarīgs.
Kurš ir tavs iecienītākais bērnu dienu ēdiens? Vai mammas gatavotās kotletītes?
Mana mamma pēc profesijas ir pavāre, tādēļ garšīgs ēdiens bija un ir ikdiena. Viss, ko gatavo mamma, ir īpašs, neko speciāli izdalīt nevaru, bet atceros, ka kopš piecu gadu vecuma esmu aizrāvies ar pavārmākslu. Katru dienu uz plauktiņa bija atstāta nauda, gāju uz veikalu, iepirkos un gatavoju maizītes sev un māsai. Tiešām! Taču, ja mudini domāt par bērnību, tad tās ir zemenes ar tikko izslauktu govs pienu un cukuru.
Sanāk, ka tev ir paveicies un jau kopš bērna kājas zināji, ka būsi pavārs?
Patiesībā ne. Esmu izmēģinājis roku dažādās sfērās - biju jauniešu kultūras attīstības centra aktīvists, jaucu vecus radioaparātus, no trijiem saliekot vienu, un par naudu skolā spēlēju diseni. Ideja par pavāra profesiju atnāca tikai gados septiņpadsmit.
Salīdzinot sevi ar kādu pārtikas produktu, kas tu esi?
Kardamons, jo tas uzlabo garšu, bet es uzlaboju cilvēku pašsajūtu.
Iedomājies pēdējo vakarēdienu. Ko tu gatavosi sev? Un pārējiem?
Sev es negatavošu neko, pietiekami esmu ēdis. (Ilgi domā, ko pasniegtu saviem viesiem.) Ja sapratni un mīlestību transformētu ēdienā, tas būtu kaut kas maigs, salds, gaisīgs. Viena karote... sirdij un atmiņām.