Pirmās cauri ādai izdzītās spraužamadatas, pabružātas melnas jakas ar spožām kniedēm, pārnēsājamie kasešu magnetofoni, kas spocīgi velk lenti un sacukuroti mati. Šādas ainas ataust atmiņā, braucot no Rīgas uz Ventspili uz kādreizējā DM dalībnieka Alana Vaildera tagadējā projekta _Recoil_ koncertu un ceļā klausoties 1987. gada albumu _Music for the Masses._ Šī mūzika ļoti iederējās sākumā aprakstītajā industriālajā ainavā, tāpēc DM kults Austrumeiropas zemēs ir likumsakarīgs, turklāt joprojām dzīvs. No tā saknēm izaugušas arī industriālās mūzikas tradīcijas, kuru dzīvotspēja, par spīti «oficiālo» izklaides vietu ilggadējai nogaidošajai attieksmei, ir sīksta kā to pašu «brežņovku» (Leonīda Brežņeva valdīšanas laikā celtās blokmājas) pagalmos klaiņojošajiem kaķiem. Arī _Recoil_ iesildītājs - Architect jeb Daniels Maiers, britu industriālās mūzikas grupas _Covenant_ dalībnieks, - kā savu pirmo muzikālo iedvesmas avotu min DM, un publika, protams, sāk aplaudēt, kad viņš atskaņo Behind The Wheel remiksu, bet tikpat kā nereaģē, ieskanoties _Kraftwerk_ hitam _Radioactivity_, tas liek aizdomāties, ka daļa DM fanu nekur tālāk par savu lauciņu diemžēl redzēt pat negrib.
Kā allaž sakoptajā Ventspilī pie Jūras vārtiem pamatīgs šai videi neierastu fanu pūlītis ar dažādu laiku DM krekliem birst ārā no speciāla autobusa. Pie ieejas novietots melns divdurvju limuzīns ar uzlīmi Recoil Strange Tour 2011 uz sāniem. Savu vietu stāvvietā meklē milzīgs džips ar citu fanu vidū pazīstamu burtu kombināciju - Exciter - uz numura. It kā ar to Vailderam nav nekāda sakara, jo Exciter ir nosaukums albumam, kas iznāca jau pēc viņa aiziešanas no grupas, bet tik un tā Vailders un DM fanu vidū ir nešķirami. Viņu vidū nemitīgi notiek sarunas, ko DM ir pazaudējusi bez Vaildera talanta.
Koncerta norises vieta un skaņas kvalitāte ir ideāla kā pati pilsēta. Kā atzīmēja Vailders, varbūt rokenrolam pārāk perfekta, toties neierasta, un nav šaubu, ka rīdziniekiem brauciens uz Ventspili baudīt koncertus kļūst par lielāku notikumu nekā pastaiga līdz klubam pagrabā vai Sapņu fabrikai.
Jau no pirmajām koncerta minūtēm redzams, ka Alans Vailders uzmanīgi pēta klausītājus, vēro reakciju, ieskatās tieši sejā te vienam, te otram apmeklētājam. Visticamāk, tiešā acu kontakta trūkums savulaik milzīgo auditoriju priekšā DM koncertos bija iemesls, kāpēc viņš atstāja grupu 1995. gadā. Vēl pirms četriem gadiem Vailders telefonintervijā noliedza jebkādas koncertēšanas iespējas, jo viņš tagad ļoti labi jūtoties, strādājot tikai studijā. Bet, kā sen zināms, rokenrols ir narkotika, atkarību no tā labākajā gadījumā var uz laiku «iesaldēt». Atgriešanos uz skatuves Vailders skaidro tīri racionāli - gatavojoties izdot Recoil izlasi Selected, viņš nolēmis doties tās reklamēšanas turnejā.
Uz milzīgā ekrāna skatuves aizmugurē nemitīgi ņirb projekcijas - estētiskas spēles ar atpakaļ tītas filmas efektu, pa pilienam vien «savācot atpakaļ» melnas un baltas substances no sievietes ķermeņa, mijas ar kadriem vai kadru kombinācijām, kuru izraisītās asociācijas lielai daļai gribētos redzēt tikai ziņās. Projekcijas atdzīvina vizuāli pieticīgo priekšnesumu - uz skatuves vēl bez trim datoriem vienīgais instruments ir ierīce, ar kuru Vailders brīžiem padarbojas, grozot un bīdot tikai no savas puses redzamus kloķus. Šāds kosmosa kuģa vadības pultij līdzīgs aparāts ar iesauku Putney redzēts Braienam Īno agrīnajos Roxy Music video. Pāris starp Recoil industriālajiem un ambientajiem skaņdarbiem iekombinēto DM gabalu remiksi - Never Let Me Down Again un In Your Room -, protams, atkal tiek pavadīti ar vislielākajām ovācijām, tāpat kā pašās beigās atskaņotais Personal Jesus ievads, kas pārvēršas 2000. gada singlā Jezebel. Alans Vailders izskatās laimīgs - un publika arī. Cojs ir dzīvs - to mēs visi zinām jau sen -, un, lai kas arī notiktu, ikviens no Depeche Mode tieši tāpat. Vismaz kamēr pilnībā nomainīsies paaudzes.