Tas bija patiesības mirklis. Reformu partija (RP) ir komas stāvoklī jau ilgāku laiku. Taču iet uz vēlēšanām vieniem un saņemt godpilnos 1,5% - tas būtu par traku pat tiem partijas biedriem, kas līdz šim ir spītīgi ignorējuši realitāti. Viņiem tā bija sejas glābšanas operācija - tiesa, pašā pēdējā brīdī. Savukārt Vienotībai noteikti noderēs virkne RP redzamāko biedru.
Ja ņem vērā, ka attiecībās starp abām partijām līdz šim bijuši negludumi (izglītības nozare, atjaunojamo energoresursu jautājumi utt.), cik noturīga un kvalitatīva varētu būt šāda kombinācija? It sevišķi, ja ņem vērā, ka viens otru dunkājoši grupējumi jau ir pašā Vienotībā un RP iekšpusē?
Taisnība. Taču Vienotība, lai kāda tā arī būtu, tomēr ir politiska partija. Tā līdz šim ir spējusi samierināt visus šos kašķīgos grupējumus un, prognozēju, varētu to paveikt arī ar RP paliekām. Turklāt - ņemiet vērā, ka ne jau visi RP biedri grasās doties uz Vienotību. Teiksim, pašreizējais izglītības ministrs diez vai grasās nomainīt savu aizejošo uzvārda brāli Vienotībā.
Vai šāds sadarbības modelis nozīmē RP izjukšanu? Kas notiks ar tiem RP biedriem, kuri vai nu nedeg vēlmē iestāties Vienotībā, vai arī kurus Vienotība vienkārši izbrāķēs?
Tas ir labs jautājums. Starp citu, te joprojām ir atšķirīgas vienošanās interpretācijas no Āboltiņas un Demitera puses (attiecīgi Vienotības un RP līderi - M. Z.). Ja priekšnoteikums kandidēšanai Vienotības sarakstā tiešām ir kļūšana par šīs partijas biedru, tad Vienotības valde var noraidīt jebkuru bijušo reformistu. Taču visi jau droši vien saprot - jebkuram formālismam ir robežas. Līdz ar to pieņemu, ka gan jau strīdīgus jautājumus var atrisināt. Turklāt būsim reālisti: runa jau ir tikai par tādiem biedriem, kuriem ir kaut kāda vilkme vēlēšanās. Un tie ir divi, trīs, varbūt četri konkrēti cilvēki ar konkrētiem vārdiem un telefona numuriem.
Ja pieņemam, ka RP nu beidzot tiešām jāraksta in memoriam, ko jūs tajā rakstītu?
To veco teicienu par elli un labiem nodomiem (smejas). Bet, ja nopietni, tad visa šī avantūra mums liek aizdomāties par to, kā Latvijā cilvēki vispār kļūst par politiķiem. Kas tad te notika? Viens varonis nosvilpās vārtrūmē, viņam apkārt saskrēja bariņš nejaušu ļaužu, kuri pēc dažiem mēnešiem kļuva par ministriem un visburtiskākajā nozīmē lēma par Latvijas likteņiem. Piedošanu, bet es nezinu nevienu kaut cik civilizētu citu valsti, kur kaut kas tāds būtu iespējams. Tāpēc atļaušos paust cerību, ka Zatlera galvenais labais darbs vēsturē būs imunitātes radīšana vēlētājos pret šādām avantūrām.
Tagad par jaunās valdības veidošanu. Straujumas uzrunāšana premjera postenim - tā ir izmisuma pazīme (kad aptrūcies kandidatūru), vai arī ir kāda iekšēja loģika? Un šādā kontekstā: kā vērtējat zemkopības ministres stiprās un vājās puses, lielākos izaicinājumus (viņai pašai), potenciāli kļūstot par premjeri?
Man žēl, bet es nepazīstu Straujumas kundzi tik labi, lai par viņu kaut ko šeit komentētu. Viņas kompetenci pārvaldes jautājumos apšaubīt noteikti nevar - un tagad, arī pateicoties Valsts prezidentam, tādi cilvēki ir pieprasīti. Savukārt, ja runājam par viņas politiskajām pozīcijām, - laiks rādīs. Man nez kādēļ liekas, ka par viņu vēl dzirdēsim arī tad, ja viņa šajā ciklā nekļūs par premjeri.
Kā prognozējat Valda Dombrovska publiskā tēla tālāko attīstību? Proti, līdz šim daudzi balsoja tieši par viņu kā premjeru, ne tik daudz Vienotību kā partiju; vai ekspremjers spēs (gribēs) būt «lokomotīve» arī šogad? Kā vērtējat Vienotības «rezervistu soliņu» šādā kontekstā?
Varbūt kļūdos, taču šķiet, ka Valdis Dombrovskis ar visām savām priekšrocībām un trūkumiem Latvijai ir jau zaudēts. Protams, viņš ir bijis Vienotības galvenais resurss. Taču, ņemot vērā mūsu vārgo partiju sistēmu, viņam arī nevar pārmest vēlmi pastrādāt kādā mierīgākā vietā. Galu galā ne jau viņš viens tāds. Te jau vesels bars kvēlu patriotu grib pa kluso nosvīst uz Briseli - un Dombrovskis atšķirībā no vairākuma patiešām to ir pelnījis. Nevar noliegt, ka Vienotībai tas, protams, būs trieciens, jo tādu pilnvērtīgu aizvietotāju partijai nav. Taču, no otras puses, šai partijai ir arī labākas iespējas piesaistīt kādu no malas. Uz ūdens viņi paliks - jautājums, cik kuplā skaitā.
ZZS iespējamā iekļaušanās jaunajā valdībā. Puslīdz labi saprotami gan plusi, gan mīnusi - no zaļo zemnieku pašu viedokļa - šādam lēmumam, bet kā, jūsuprāt, tas ietekmēs ZZS uzvedību valdībā? Vēl viena «iekšējā opozīcija» Nacionālās apvienības tradīcijās?
Labā ziņa ir tā, ka līdz vēlēšanām nav atlicis daudz laika izvērsties ar šantāžām un ultimātiem; arī no ZZS balsīm droši vien nebūs atkarīgs vairākums Saeimā un attiecīgi valdības krišanas iespēja. Turklāt kaut kādas pamatlietas var izrunāt jau pirms vēlēšanām. Būtiski, manuprāt, arī tas, ka ZZS ir ļoti jūtīga pret reitingiem, tādēļ tā pirms vēlēšanām noteikti nesāks nekādas avantūras.
Un kā šādā kontekstā izskatīsies Nacionālā apvienība (NA)?
Kamēr vien Krievijai būs raķetes Iskander, kamēr notiks Jaunais vilnis un pastāvēs partija Saskaņas centrs, tikmēr Nacionālajai apvienībai sava vēlētāja netrūks. Bailes politikā ir ļoti spēcīgs faktors, un tās var lieliski ekspluatēt. Tādēļ neredzu pamatu būtiskām izmaiņām. Nacionālā apvienība ir veiksmīgi privatizējusi latviskumu, un citas partijas to nemaz negrasās apstrīdēt. Cits jautājums - kas notiks pēc vēlēšanām, ja NA saņems vairāk balsu par Vienotību? Un tas var tiešām notikt. Kādas ir partijas iespējas izpildvarā, to mēs tīri labi atceramies no Jaunzemes-Grendes un Bordāna gadījumiem.
Vai Valsts prezidenta paaugstinātā aktivitāte saglabāsies arī pēc jaunās valdības izveides? Ja saglabāsies, kādus redzat tai galvenos vektorus un iemeslus?
Prezidenta galvenās aktivitātes, domāju, beigsies līdz ar valdības apstiprināšanu Saeimā. Taču, kopumā vērtējot, pieņemu, ka viņš turpinās būt aktīvs. Nevar noliegt, ka Andris Bērziņš ir diezgan vājš publisks komunikators. Taču daudzi no prezidenta spriedumiem, kas tā tracina daļu inteliģences, patiesībā ir visai tuvi vidējā latvieša veselajam saprātam. Tādēļ es viņu, viņa iespējas ietekmēt procesus nenovērtētu par zemu.