Baku simtiem cilvēku piespiedu kārtā evakuēti no savām mājām, lai līdzšinējo ēku vietā uzceltu Eirovīzijai paredzēto Kristāla zāli. Līdz ar zemi nolīdzināti padomju laikā celtie daudzdzīvokļu nami, neskatoties uz to, ka daļa iemītnieku atteicās pamest savu mājokli. Evakuētie norāda, ka solītajā kompensācijā saņēmuši tikai nelielu daļu no tā, cik naudā bija vērtējamas dzīvesvietas.
Valsts vara uzstājusi, ka evakuācija nav saistāma ar Eirovīziju, jo jau sen iecerēta Baku attīstības plānā. Dienai to norādīja arī Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā Hardijs Baumanis: «Runājot par māju nojaukšanu, jāsaprot, ka jebkurā strauji augošā valstī varas pārstāvji saskaras ar jautājumu par rajonu atjaunošanu vai to pilnīgu izbūvi no jauna.» Viņš uzsvēra, ka par līdzīgiem gadījumiem varēs dzirdēt arī turpmāk, jo arī citi pilsētas rajoni iekļauti attīstības plānā.
Līdz ar Eirovīziju uzmanības lokā nākušas arī ziņas par režīma īstenotiem sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, opozicionāru apcietināšanu vai piedraudēšanu tiem, vēršanos pret žurnālistiem un runas brīvības ierobežošanu.
Ņemot paraugu no citām uz autoritārismu tendētām resursiem bagātām bijušajām padomju valstīm, Azerbaidžāna visu kritiku cenšas apslāpēt, norādot uz saviem ekonomiskajiem sasniegumiem.
«Pastiprinātā mediju uzmanība izrādīsies bezjēdzīga, ja tā nepārliecinās Azerbaidžānas diplomātiskos un biznesa partnerus rīkoties, lai aizstāvētu vārda brīvību,» uzsvēra cilvēktiesību organizācijas Amnesty International pārstāvis Azerbaidžānā Makss Tekers. «Šķiet, vara domā, ka var bez skrambiņas tikt cauri šai negatīvajai informācijai, pēc tam nonākot pie jauna disidentu apspiešanas viļņa.»
Organizācija bažījas par to, kas notiks pēc Eirovīzijas. Tā pieļauj, ka ciest var nākties vietējiem aktīvistiem, kuri Eirovīziju izmantojuši kā platformu, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem Azerbaidžānā.
Taču ziņas par pārkāpumiem saniknojušas varu, kas tiesību aizstāvjus un rietumvalstu medijus vaino mēģinājumos izvērst vērienīgu Azerbaidžānas nomelnošanas kampaņu laikā, kad tai pievērsta pastiprināta Eiropas uzmanība. Īpaši asu kritiku saņēmusi gan Amnesty International, gan arī Human Rights Watch.
«Ja šīs organizācijas turpinās rīkoties tādā pašā garā, tās riskē zaudēt Azerbaidžānas tautas uzticību, jo Azerbaidžānas iedzīvotāji redz, ka šiem ziņojumiem nav it nekā kopīga ar patieso situāciju valstī,» prezidenta administrācijas pārstāvja Ali Hasanova teikto citēja ziņu aģentūra AFP.