ES kohēzijas politikas regulu priekšlikumi budžeta plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam paredz mainīt fondu naudas saņemšanas modeli, piešķirot ES fondu līdzekļus tikai 2,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IK). Līdzšinējais finansējums Latvijai ir līdzvērtīgs 3,8% no IK. «Valdība savu pozīciju ir paudusi - šiem priekšlikumiem nav piekritusi, bet priekšā ir visdažādākās sarunas dažādos diplomātijas formātos - gan starp ministrijām, valstīm, gan Briselē,» skaidro Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis.
No EK puses šāds Latvijai un Baltijai neizdevīgs fondu līdzekļu sadalījums tiek skaidrots ar valstu nespēju apgūt piešķirtos līdzekļus. Lai gan Finanšu ministrijas pārstāve norāda, ka Latvija ir pirmā Eiropā Sociālā fonda apguvē, bet trešā fondu apguvē kopumā, par fondu līdzekļiem izdarīto darbu apjoms kopumā joprojām ir salīdzinoši zems - apgūti tikai 36% no pieejamajiem līdzekļiem, kas tiek skaidrots ar sarežģīto naudas saņemšanas procedūru. «Tāpat jājautā, cik daudz darbavietu radījis un IKP devis tas, ka uzņēmējdarbības atbalstam līdz šim pieejami tikai 20% no fondiem,» saka prezidenta padomniece ekonomikas jautājumos Elīna Egle. Viņa norāda, ka Latvijai jāsakārto savas prioritātes, un ir absurdi, ka Nacionālo attīstības plānu paredzēts pieņemt tikai nākamā gada decembrī, ja par ES budžetu sarunas notiks jau rudenī.
A. Teikmanis uzskata, ka viens no pirmajiem diplomātiskajiem darbiem, kas jau sākts, ir domubiedru atrašana. Vienotu vēstuli pret EK priekšlikumiem nosūtījuši Baltijas valstu un Ungārijas premjers, taču notiks diskusijas arī ar citām dalībvalstīm. Jautāts par Baltijas vēsturisko sabiedroto Poliju, A. Teikmanis norāda, ka «ir valstis, kuras fondu līdzekļus nespēj apgūt un viņas šī griestu maiņa neietekmēs». Vienām interesē platību maksājumi, citām kohēzija, citām abi, tāpēc jāpanāk kompromiss. Mums svarīgāki esot kohēzijas politikas noteiktie līdzekļi, jo tā ir ievērojami lielāka nauda.
«Krīzes dēļ cietuši visu ES dalībvalstu, arī finanšu donorvalstu budžeti,» stāsta Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle. E. Egle norāda, ka «apdalītās» dalībvalstis ir mazākumā, taču arī līdzekļu donorvalstis, kuras visaktīvāk atbalsta Eiropas fondu samazinājumu, būs spiestas daļēji piekāpties. Mūsu pusē ir argumenti - ja Eiropa vēlas sasniegt izaugsmes stratēģijā Eiropa 2020 izvirzītos mērķus, tajā skaitā attīstīt inovācijas, veicināt vienlīdzīgu konkurētspēju un panākt vienlīdzīgāku dzīves līmeni, ir nepieciešami resursi, lai konkurētnespējīgākās valstis varētu tikt līdzi. «Sākotnēji jārod kompromiss valstu starpā, jāsagrupējas - tas ir darbs starp valstīm un EP komisijās,» saka R. Zīle. Arī A. Teikmanis norāda, ka vēl aptuveni gadu ilgs diskusijas.