Enerģētika ir tā ekonomikas joma, kurā objektīvu iemeslu dēļ (ģeopolitiskās intereses, ieguldījumu lielie apjomi u. c.) procesi notiek salīdzinoši lēni, ar daudziem viltus starta šāvieniem, manevriem, intrigām utt. No šī viedokļa Latvijas pieklājīgi atturīgo attieksmi pret Baltijas valstu kopīgas enerģētiskās politikas veidošanas līkločiem var saprast. Tomēr rodas iespaids, ka, kamēr mēs nogaidām (iespējams, būdami pārliecināti par Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocībām), kaimiņi patiesībā saskaņotai politikai ir atmetuši ar roku un virza savus projektus.
Piemēram, daudz pieminētais sašķidrinātās gāzes terminālis, kuram, pēc Latvijas domām, visloģiskāk būtu atrasties Latvijā. Pat ja tā ir, mūsu partneri (?) rīkojas pretēji. Decembra sākumā Tallinas osta parakstīja vienošanos ar Igaunijas elektrotīkla operatoru Elering par sadarbību termināļa projektā Mūgas ostā. Šomēnes arī Lietuvas uzņēmumi Klaipedos nafta un Lietuvos energija paraksta līgumu par sadarbību sašķidrinātās gāzes termināļa projektā - termināli paredzēts uzcelt 2014. gadā. Termināļa aptuvenā ietilpība - ne mazāk par 130 tūkstošiem kubikmetru, aptuvenās izmaksas - 200 miljoni eiro (20% varētu segt privātie investori); esot iezīmējušies trīs potenciālie produkta piegādātāji. Neoficiāli ir zināms, ka Latvijas amatpersonas minētos projektus uzskata vai nu par vēlmju domāšanas paraugiem, vai blefošanas veidu, tomēr, atklāti sakot, tā vis neliekas.
Kamēr Latvijā laika un lobēšanas resursi tiek veltīti dažādu atjaunojamo energoresursu atzaru cīniņiem, Igaunijas Eesti Energia piesaistījis finanšu resursus no Eiropas Investīciju bankas 95 miljonu eiro apmērā, no kuriem 45 miljoni tiks tērēti divu vēja parku attīstīšanai (Narvā un Paldiskos), 50 miljonu - investīcijām Iru elektrostacijā Tallinas pievārtē (enerģijas ražošana, sadedzinot atkritumus). Pat daudz apvīpsnātais leišu jaunās atomelektrostacijas projekts gada nogalē vairs neliekas tikai sārts sapnis. Igaunijas enerģētikas nozarē pēdējo mēnešu laikā notikušie darījumi arī apliecina privāto investoru interesi par nozari.
Nav vērts tērēt laiku, skaidrojot, kas vainīgs pie baltiešu kopīgas enerģētikas politikas neizdošanās. Ir jāpieņem, ka tā - lai cik pareiza liekas - nav izdevusies, un ir jāatgriežas pie Latvijas interešu aizstāvēšanas.