PMLP statistika liecina, ka pēdējos piecos gados patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir audzis, bet līdz 2010. gadam pieaugums bijis gana neliels - no 34 līdz 61 personai gadā. Situācija strauji izmainījusies pagājušogad, kad palielinājies patvēruma meklētāju skaits no dažādām gana eksotiskām valstīm, kā Kongo Demokrātiskā Republika un Sīrija. Tomēr teju puse no visiem 335 patvēruma meklētājiem pagājušogad nākuši no Gruzijas, kas šķiet īpaši uzkrītoši, jo gadu iepriekš Latvijā patverties gribējis tikai viens gruzīns.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa šo tendenci Dienai skaidroja ar to, ka Latvija gruzīniem ir īpaši pievilcīga valsts draudzīgo attiecību un līdzīgās vēstures dēļ. Tomēr, viņasprāt, tas nav pamats, lai visus patvēruma meklētājus atzītu par bēgļiem. «Es nepiederu pie tiem, kas dziedās slavas dziesmas [Gruzijas prezidenta Mihaila] Saakašvili izpratnei par demokrātiju, un Gruzija, pēc dažādiem starptautiskiem demokrātijas rādītājiem, nebūt nav ideāla valsts, tomēr problēmas tajā noteikti nav tik nopietnas, ka cilvēkiem būtu pamats bēgt,» viņa norāda.
Politologs Kārlis Daukšts par situāciju Gruzijā izsakās kritiskāk, tomēr arī viņš atzīst - pārsvarā gruzīni nevis bēg no represijām, bet meklē labāku dzīvi. «Situācija ekonomikā tur ir zem katras kritikas, un savienojumā ar politiskajām cīņām tas rada emigrācijas plūsmu, jo M. Saakašvili turas pie «stingrās dūres» politikas cīņā pret opozīciju. Ņemot vērā, ka gruzīnu uzturēšanās kritēriji Krievijā nav noregulēti, viņi sāk skatīties uz Eiropu, un Latvija bieži vien tiek izmantota kā starta laukums tālākajai virzībai,» norāda politologs.
Latvijas gruzīnu biedrības Samšoblo valdes priekšsēdētājs Nugzars Mdzinarišvili gan Dienai aizrādīja, ka šobrīd Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā nemaz tik daudz cilvēku nedzīvojot un runāt par imigrantu viļņiem no Gruzijas nevarot: «Nekas jauns tur nav noticis. Gaidiet prezidentu M. Saakašvili ciemos, tad arī viņam varēsiet pajautāt visu, kas par Gruziju interesē.»
Jāpiebilst gan, ka ekonomiskajiem migrantiem, kuri pieprasa patvērumu, oficiāla bēgļa statusa iegūšana Latvijā ne vienmēr ir galamērķis. Amatpersonas atzīst - Mucenieku izmitināšanas centrā aiz atslēgas cilvēki netiek turēti, un mēdz gadīties, ka viņi no šī centra vienkārši nozūd nezināmā virzienā. Kaut šobrīd no 80 Mucenieku iemītniekiem 15 ir gruzīni, nevienam šīs valsts piederīgajam kopš 1998. gada bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā nav piešķirts.