Saruna ar K.Neiburgu un iespaidi vēl līdz galam neuzstādītā izstādē līdzinās kam nedaudz piemirstam, bezgala dārgam - Imanta Ziedoņa Kurzemītei. Izklausās sakāpināti? Ir. Bet mākslinieces stāstījums par divām ekspedīcijas nedēļām Sēlijā un Zemgalē ir atbruņojoši neuzspēlēts, lakoniski lietišķs, intonācijā pasakot, man liekas, ko ļoti būtisku. «Kas tur laukos ir? Milzīga sirsnība un iespēja būt kādai patiesībai,» viņa saka. Punkts. Ar to lauku cilvēki atšķiras no pilsētniekiem: «Viņi daudz ko var pateikt apgalvojuma formā. Viņi, piemēram, zina, ka Dievs ir un ka ģimene var nodzīvot kopā laimīgi. Pilsētās cilvēki saka - kā kurā gadījumā, kā kurš... Laukos jūtams, ka cilvēkiem ir sava pārliecība. Sapratu arī, ka klišejās runā jauni cilvēki. Vecie cilvēki laikam ir pārliecinātāki par sevi. Tie ir jaunie, kuri var paziņot - dzīve ir rožu dārzs: gan ērkšķains, gan skaists.»
Ekspedīcijā K.Neiburga devās kopā ar dzejnieci Agnesi Krivadi. Izstādē palīdzējis skaņu mākslinieks Andris Indāns. No sešdesmit filmējuma stundām redzēsiet tikai trīsdesmit minūtes, toties tā esot pagājušās vasaras esence. Pērles no pērlēm. «Ideja bija vākt folklorizējušos stāstus, taču, kad tos dabūjām, tie par samiem, kas ezeros apēd cilvēkus, pēkšņi vairs nelikās interesanti. Jo cilvēki mums izstāstīja, ko domā par mīlestību, darbu, Dievu, ģimeni,» saka K.Neiburga. Ir arī komiski un mistiski stāsti. Par kaimiņieni ar zivs jušanu. Ja viņa iet ķert zivis, visi ciema vīrieši arī skrien uz ezeru makšķerēt. Vai, piemēram, par dzērāju dievu, kurš parāda, kur pudeles paslēptas. Kāda sieva stāsta - kaut zem rododendru krūma aproc, viņš vienalga atradīs.» Ļaudis, kurus filmējusi un uzklausījusi K.Neiburga, ir dažnedažādi - katoļu priesteris, krīvs, vārdotājs, pensionārs, skolotājs... «Negaidīju, ka cilvēki būs tik atklāti,» stāsta K.Neiburga. «Bija pat tā, ka mūs pa priekšu ielaiž, apsēdina, piedāvā pienu un saldumus un tikai tad prasa - kāpēc tad esat atbraukuši? Daži, likās, mūs visu mūžu bija gaidījuši. Viens pāris mašīnai skrēja pakaļ ar mazu kaziņu - gribēja dāvināt. Bija ļoti grūti aizbraukt.»#