Gadās, ka savu suni vai kaķi uz patversmi atnes saimnieks - vienam vairs nav ar ko barot mīluli, citam sākusies alerģija pret spalvām, citam draugs un aizgādnis jau aizsaulē. Arvien biežāk no saviem mājdzīvniekiem atsakās prombraucēji no Latvijas, kuru skaits aug no gada gadā. Daudzu mājdzīvnieku iepriekšējās gaitas nav zināmas, taču var droši pateikt, ka gandrīz visiem viņiem savulaik bijušas mājas un saimnieki. Dzīvnieki, kas paļāvušies uz cilvēku, nokļūst patversmē, kur cieš bezpalīdzīgi un klusi. Lielajā izmisumā un nesapratnē viņi rīkojas atbilstoši raksturam - cits ieraujas stūrītī un atsakās no barības, cits bez apstājas riņķo pa volejru. Patversmē nokļuvušie nevar izvirzīt noteikumus, nevar vērsties tiesā un protestēt. Taču viņi nav zaudējuši ticību cilvēkam un uz katru ienācēju raugās ar cerību - varbūt viņš izvēlēsies tieši mani un aizvedīs uz mājām! Varbūt arī kāds no jums patversmē atradīs sev labu, gudru un uzticīgu četrkājaino draugu un mājas sargu. Neviens no viņiem nav dzimis dzīvei patversmē, un, nudien, tā ir laba sajūta, ja kādam esi dzīvi darījis gaišāku.
Dzimuši patversmei?
Katru nedēļu manā elektroniskajā pastkastītē ienāk vēstules no
dzīvnieku patversmēm. Uzzinu daudzu pamestu nelaimīgu suņu un kaķu
likteņus. Kāds suns piesiets pie patversmes žoga, cits ilgi klīdis
pa ielām, kādu notriekusi mašīna, atkritumu tvertnē izmests vēl
aklu kucēnu metiens, lieka kļuvusi grūsna sune, kas bez žēlastības
izmesta no mājas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.